Neticami, bet fakts! Naudu var pelnīt arī ar bērza mizu, atklājuši latviešu zinātnieki
Šī gada februārī tika godināti 11 aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvi Latvijā, un viena no balvām tika pasniegta par lietišķiem pētījumiem par komerciālo koncepciju bērza mizas kompleksajai pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību. Kopumā Latvijas Zinātņu akadēmija izvērtēja vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs.
Pētījuma autori ir Dr.sc.ing. Jānis Zandersons (1932-2015), Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs, Dr.sc.ing. Aigars Pāže, Mg.chem. Kristīne Meile, Dr.sc.ing. Ausma Tardenaka, Mg.chem. Baiba Spince, Bc. Ance Pļavniece, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Autori uzsver, ka būtisku palīdzību sniedza arī citi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta kolēģi no blakus laboratorijām, kas izpalīdzējuši ar pētniecības iekārtām, pieredzi un darba spēku (līdz 20 cilvēku kopā).
Tāpat notikusi sadarbība ar 3 zinātniskajām institūcijām un 3 komersantiem – Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Zaļo tehnoloģiju inkubatoru, A/S "Latvijas Finieris" un Dr. Tereško tējas ražotni.
"Mums izdevies izstrādāt un patentēt jaunu bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmienu un iekārtu tā realizācijai. Jaunā metode ļauj vienā tehnoloģiskajā posmā iegūt augstas tīrības bioloģiski aktīvas vielas (pamatā betulīnu, lupeolu un betulīnskābi), ko satur bērza tāss. Bērza tāss ekstraktvielas var izmantot pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā rūpniecībā un kosmetoloģijā. Iepriekšējos zinātniskajos projektos gūtā pieredze ļāvusi pirmo reizi Latvijā sākt kosmētikas ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskās ražošanas iespēju izpēti, kas notiek sadarbībā ar AS "Latvijas Finieris"," atklāj viens no pētījuma autoriem Jānis Rižikovs, "mūsu pētījumos par bērza mizas izmantošanas iespējām negaidīti konstatējām, ka tāsis pēc iepriekšminētās ekstrakcijas var izmantot kā cilvēkam nekaitīgu dabiskas izcelsmes saistvielu tādā kompozītmateriālā kā kokskaidu plātnes. Lielākoties skaidu plātņu ražošanā izmantotās saistvielas satur formaldehīdu un citas sintētiskas vielas, savukārt Latvijas zinātnieku pētījumos konstatēts, ka saistviela var būt arī ķīmiski pārstrādāta bērza tāss, kas cilvēka veselībai nekaitē."
Jaunās tehnoloģijas ļaus efektīvi izmantot finiera ražošanas blakusproduktus, radot funkcionālas piedevas kosmētikas izstrādājumiem, uztura bagātinātājus, bioloģiski aktīvas vielas un ekoloģiskas skaidu plātnes, kā arī tieši ietekmēs sabiedrības labklājību un veselību kopumā.
Zinātniekus motivējuši lieliskie rezultāti un tēmas aktualitāte. Pētījumi tiek turpināti arī šobrīd, jo, kā atzīst autori, ekoloģiski un veselību uzlabojoši produkti patlaban pārņem mūsdienu sabiedrību.
"Gada balvas zinātnē 2016" pasniegšanu ceremoniju organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Zinātnes fondu. Apalvošanas ceremonijas ģenerālsponsors LNK Group.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
