Oriģināla topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija FOTO: Ekrānšāviņš
2018. gada 23. februārī 11:19
S
Skaties.lv
Latvijas zinātnieki ar jaunu, oriģinālu teoriju cer sakārtot programmatūras izstrādes procesu, padarot to ievērojami efektīvāku, ar mērķi celt kvalitāti, ietaupīt laiku un precīzāk aprēķināt programmatūras izstrādei paredzamo līdzekļu apjomu. Turklāt mūsu zinātnieku piedāvātā teorija varētu tikt pielietota jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā.
Balvu par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē 2017. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loceklis Jānis Osis un Dr.sc.ing. Uldis Doniņš par darbu pie oriģinālas topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teorijas.
Mūsdienu praksē, gatavojot dažādas programmatūras, pastāv uzskats, ka programmatūras arhitektūra jeb konstrukcija izveidosies projekta izstrādes laikā atkārtota produkta koda pārskatīšanas rezultātā. Tas rada tehnisko parādu, jo par samērā ātri un viegli iegūto rezultātu ilgtermiņā ir "jāmaksā" programmas produkta uzturēšanas laikā, novēršot projektēšanas kļūdas.
Jānis Osis
LZA goda loceklis
"Pašlaik ar programmatūras izstrādi un apgūšanu ir lielas problēmas. E-veselība, E-zinātne, visas citas Latvijas valsts programmatūras, un ne tikai Latvijas valsts programmatūras, arī ārzemēs tās netiek nodotas laikā. Tikai apmēram viena trešā daļa šo programmatūru tiek izstrādātas sekmīgi, proti, nodotas laikā un izstrādātas plānotā budžeta ietvaros."
J. Osis visu programmatūras izstrādes procesu dala četros posmos: problēmas identificēšana, problēmas analīze, programmatūras projektēšana un pati programmēšana. Problēma, piemēram, ir veselības sistēma, studentu kreditēšanas sistēma, pensiju sistēma vai citas. Tām ir jāizstrādā programmatūra. Sākumā ir analīze par to, kas, kā un ar ko ir saistīts. Tālāk seko projektēšana, proti, analīzes rezultāti ir jāievieš projektā, kas būs par pamatu programmatūrai. Galu galā programmētāji gatavo programmatūru, kas arī ir tas gala produkts, ko visi gaida un par ko tiek maksāta nauda.
Analoģija šim procesam varētu būt šāda – problēma ir graudi, analīze ir milti, projektēšana ir mīkla un programmatūra ir maize, skaidro J. Osis.
Jānis Osis
LZA goda loceklis
"Mūsu darbs ir graudu fāzē. Ja graudi būs ar nezāļu sēklām, sapelējuši, jūs varat miltus malt smalkās dzirnavās, miltiem likt garšvielas klāt, bet veselīgu maizi jūs nedabūsiet. Patlaban programmējot ļoti ātri no problēmas cenšas iet uz kodu. Ko gaida patērētājs? Par ko viņš maksā naudu? Kodu vajag, un pēc iespējas ātrāk."
"Man vajadzēja citu matemātiku izdomāt, nekā to, ko es mācījos. Viss notiek cikliski, mums ir elpošanas cikls, vielmaiņas cikls un tā tālāk. Topoloģiskā funkcionēšanas modelī, kuru es piedāvāju, ir šie cikli. Tas, kas tiek piedāvāts un kas arī galvenais rezultāts, ir tas, ka, sākot no problēmas analīzes fāzes, visi šie etapi tiek izieti sistemātiski un formālā veidā. Turklāt tas notiek ar modeļiem, nevis ar matemātiskām formulām. Un šie modeļi tiek transformēti visos procesa etapos," skaidro Jānis Osis.
Šā gada 16. februārī svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017.gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā. Turpmākajās rakstu sērijās portālā "Skaties.lv" apskatīsim katru no šiem 12 apbalvotajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
