Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķa Ulda Roguļa vadībā tiek sintezēti jauni materiāli, kas lietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem.
Piektdien, 16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā.
Projekts "Spīdošās stikla keramikas", kas tiek pilnībā veikts LU Cietvielu fizikas institūtā un pie kura darbojas institūta zinātniskie līdzstrādnieki un doktoranti, saņēma apbalvojumu lietišķās zinātnes nominācijā.
Pētījumu ietvaros, sintezētas oriģinālas, fluorīdu nanokristālus saturošas caurspīdīgas stikla keramikas, kam pievienoti retzemju joni. Kontrolējot nanokristālu izmērus un retzemju jonu koncentrāciju tajos, optimizētas pielietojumiem svarīgas optiskās īpašības – luminiscences efektivitāte un izstarotās gaismas krāsa. Iegūtie oksifluorīdu stikli un stikla keramikas efektīvi pārveido infrasarkano starojumu (IS) redzamajā gaismā. Materiālu efektivitāte un savietojamība ar optiskajiem viļņvadiem paver iespēju tos izmantot optisko sensoru un IS vizualizatoru izveidē. Mainot stiklu ķīmisko sastāvu, ir iegūti materiāli, kuri izstaro acij patīkamu balto gaismu, ilgtermiņā saglabā savas īpašības un ir pielietojami gaismas avotos.
Kā norāda Rogulis, šī tēma tika izvēlēta pirms nu jau vairāk nekā 12 gadiem, kad projekta autorus ieinteresēja literatūrā atrastās ziņas, ka stiklos iespējams iegūt mazus, nanometra izmēra kristalītus. Izmēģinājums tos iegūt galu galā izrādījās veiksmīgs.
Uldis Rogulis
LZA akadēmiķis
"12 gadu laikā institūtā jau ir izstrādātas vismaz četras doktora disertācijas, sintezēti simtiem paraudziņu, kuri spīd dažādās krāsās – zilā, zaļā, sarkanā. Šo spīdēšanu Cietvielu fizikas institūta pētnieki iemācījušies iegūt apstarojot šos paraudziņus ar neredzamo infrasarkano starojumu. Pielietojuma virziens šādā gadījumā varētu būt, piemēram, infrasarkanā starojuma vizualizatori ar mērķi padarīt šo starojumu redzamu."
Šīs stikla keramikas var apstarot arī ar ultravioleto starojumu. Tādā gadījumā arī tiek iegūtas visas jau minētās, dažādās krāsas. Vislielākā interese ir tieši par balto gaismu, jo tās pielietojums varētu būt, piemēram, baltās gaismas diodēs, saka Rogulis.
Tiesa gan, lai abus minētos pielietojumus attīstītu līdz rūpnieciskam pielietojumam ražošanā, zinātniekiem vēl ir jāstrādā vairākus gadus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pie projekta, kuru vada LZA akadēmiķis U. Rogulis, strādā kopumā deviņi cilvēki, ieskaitot pašu vadītāju. Komandā patlaban doktoranti ir trīs, pārējie ir zinātniskie līdzstrādnieki.
Komandai izdodas iegūt aizvien jaunus, oriģinālus pētnieciskos rezultātus, kas tiek publicēti zinātniskajos žurnālos.
Pie pētījuma strādā:
LZA akadēmiķis Uldis Rogulis,
Dr.habil.phys. Māris Spriņģis,
Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis,
Dr.phys. Jurģis Grūbe,
Dr.phys. Andris Fedotovs,
Dr.phys. Edgars Elsts,
Mg.sc.ing. Guna Krieķe,
Mg.phys. Andris Antuzevičs,
Mg.phys. Meldra Ķemere.
Šā gada 16. februārī svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017.gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā. Turpmākajās rakstu sērijās portālā "Skaties.lv" apskatīsim katru no šiem 12 apbalvotajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
