Pelēko zirņu batoniņš un cūku pupu pastēte? Jā! Latvijā izstrādāti uzturā ļoti vērtīgi produkti

Latvijas gada balvu zinātnē saņēmuši mūsu paši eksperti, kuri izstrādājuši jaunus risinājumus ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauka pupām.

Sandra Muižniece-Barsava, LZA korespondētājlocekle, profesore: "Pie mums, Latvijas Lauksaimniecības Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, esam izstrādājuši inovatīvus, jaunus produktus, ar galveno domu tādu, ka šie produkti ir ikvienam, ikkatram no mums nepieciešami, jo mēs ļoti labi zinām, cik olbaltumvielas ir vērtīgas mūsu uzturā. Zirņi, pupas ir šie produkti, ar kuriem mēs varam veiksmīgi tās uzņemt, bet, protams, ir kategorija cilvēku, it sevišķi daudz jauniešu, kuriem liekās, ka pupas, zirņus viņiem tā kā negribās lietot."

Muižniece-Barsava norāda, ka ir vairāki aspekti, kāpēc cilvēki nepatērē pākšaugus, tostarp tamdēļ, ka cilvēki uzskats, ka šīs kultūras pagatavošanas laiks ir pārāk ilgs. "Līdz ar to mēs projekta ietvaros ar Eiropas atbalstu esam izstrādājuši inovatīvus produktus, kas ir daudzfunkcionāli, kas var būt gan kā brokastu pārslas ar dažādām garšām, gan kā grauzdiņi salātos, grauzdiņi dažādās zupās, tādējādi panākot, ka cilvēks var uzņemt diezgan lielu olbaltumvielu daudzumu, izmantojot mūsu nacionālās izejvielas, kas ir pākšaugi – pupas, zirņi," tā viņa.

Projektā darbojas arī profesore Ruta Galoburda, kura skaidro: "Lai mēs šos pākšaugus varētu pārtikā izmantot, mums vajadzēja izveidot komandu, kas nodarbosies ar pētījumiem. Rezultātā mums bija projekta vadītāja, maģistrante, doktorantes un doktorantu vadītāji."

Pētniece Asnate Ķirse norāda, ka projekta ietvaros tika izmantotas arī dažādas jaunās tehnoloģijas, piemēram, viens no izstrādātajiem produktiem ir pākšaugu pastētes, kuru pagatavošanā tika izmantota augstspiediena tehnoloģija, lai nodrošinātu produkta garāku derīguma termiņu

Asnate Ķirse

Pētniece

"Pētījums joprojām turpinās. Un tajos tiek izmantots arī "mākslīgais kuņģis", kas ir iekārta, kur simulācijā redzams, kā pārtika tiek sagremota. Tas nepieciešams lai pētītu, kā mūsu izstrādātie produkti un izvēlētās tehnoloģijas ļauj labāk cilvēkiem uzņemt produktos esošās uzturvielas."

Ķīmiķe un inženiere Liene Straute: "Ir izveidoti arī pākšaugu batoniņi, kas vēl ir zināmā attīstības procesā, un par tiem tiek rakstīts maģistra darbs. Savukārt, runājot par produktiem, kas jau ir izstrādāti ar dažādām garšām un būtībā gatavi jau doties pie patērētājiem, – šeit ir izstrādāta doktora disertācija."

16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā.