Pieaugusi iespējamība, ka 2032. gadā asteroīds varētu ietriekties Zemē. Pasaules astronomi sāk rīkoties

Astronomi prognozē, ka asteroīdam 2024 YR4 pašlaik ir viena pret 43 (2,3 %) iespēja 2032. gadā sadurties ar Zemi.

Tā kā risks ietriekties zemeslodē palielinās, starptautiskai astronomu komandai ir atļauts izmantot Džeimsa Veba kosmosa teleskopu, lai noteiktu, cik lielu kaitējumu varētu nodarīt kosmiskais akmens.

Astronomi izmantos teleskopu, lai noteiktu precīzu 2024 YR4 izmēru un veiktu galīgos aprēķinus par tā orbītu. Pašlaik labākie aprēķini liecina, ka asteroīda platums ir līdz 90 metriem. Tas ir tikpat, cik Brīvības statuja Ņujorkā vai Londonas Bigbens.

Bažas rada tas, ka asteroīda trieciens būtu līdzvērtīgs Tunguskas asteroīda triecienam, kas 1908. gadā, pēc aculiecinieku nostāstiem, nolīdzināja 2150 kvadrātkilometru Sibīrijas mežu.

2024 YR4 pagājušā gada decembra beigās pirmo reizi pamanīja NASA finansētā Asteroīdu Zemes sadursmes pēdējās brīdināšanas sistēmas stacija Čīlē. Lai gan tā trieciena varbūtība tolaik tika lēsta tikai 1,3 % apmērā, tas joprojām bija vislielākais drauds Zemei un izvirzījās NASA un EKA riska sarakstu augšgalā.

Tomēr asteroīda lieluma sākotnējās aplēses var izrādīties nepareizas. Kad zinātnieki vēlas noskaidrot, cik liels ir asteroīds, viņi izmanto ļoti jaudīgu teleskopu, lai izmērītu no tā virsmas atstaroto gaismu. Parasti, jo lielāks ir asteroīds, jo spilgtāks tas izskatās, taču ne vienmēr tas tā ir.

EKA pārstāvis saka: "2024 YR4 var būt 40 metri diametrā un ļoti atstarojošs vai 90 metri diametrā un ne pārāk atstarojošs. Turklāt pat vislabākajiem teleskopiem uz Zemes, lai aplūkotu kosmosā esošos objektus, joprojām ir jāskatās caur Zemes atmosfēru. Gaiss virs teleskopa objektīva izliek un izkropļo gaismas starus, gluži tāpat kā skatoties uz kaut ko baseina dibenā, tāpēc ir grūtāk iegūt precīzu attēlu.

Eksperti prognozē, ka pat pie pašreizējā aplēstā lieluma 2024 YR4 varētu eksplodēt ar 15 megatonu trotila enerģiju, ja tas trāpītu Zemei. Tas ir 100 reižu vairāk nekā kodolbumba, kas Otrā pasaules kara beigās tika nomesta uz Hirosimu un nogalināja no 100 000 līdz 180 000 cilvēku.

Pamatojoties uz šiem skaitļiem, aplēses liecina, ka trieciens varētu nolīdzināt dzīvojamās ēkas un izraisīt bojāgājušo skaitu līdz 18,9 km jebkurā virzienā no epicentra. Tomēr, ņemot vērā asteroīdu triecienu mērogu, šīs sekas joprojām būtu "lokālas" un neizraisītu nekādas katastrofas sekas.

Astronomi veiks divus asteroīda novērojumus, kad tas šķērsos Zemes redzamības attālumu. Pirmais novērojums notiks martā, kad asteroīds sasniegs savu maksimālo spožumu. Pēc tam zinātnieki veiks vēl vienu novērojumu maijā, kad asteroīds dosies kosmosā, un tā būs pēdējā iespēja to redzēt pirms atgriešanās 2028. gadā.

Veicot divus atsevišķus novērojumus, zinātnieki varēs redzēt, kā asteroīda temperatūra ir mainījusies, un vēl vairāk precizēt savas prognozes par tā orbītu.