Ēnu ekonomika: kāds ir Latvijā vidējais "finanšu noziedznieks"?

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi, aplokšņu algas un neuzrādītie darbinieki. Salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, secināts, ka Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā 15,4% no IKP, kas ir minimāls kāpums par 0,5 procentpunktiem.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule, uzstājoties šodien ēnu ekonomikai veltītajā konferencē, norādīja, ka Latvijā vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs. Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem.

Tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu vai būtību, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Iespējams, šīs personas nevēlas uzrādīt pilnus ienākumus, lai izvairītos no saistību pildīšanas.