Kuru mainīt, kuram ļaut turpināt? Pašvaldību vēlēšanas ieiet finiša taisnē!
Četru gadu cikls atkal noslēdzas, un deviņās lielākajās pilsētās un 110 novados laiks iedzīvotājiem izvērtēt, vai ielu seguma kvalitāte, skolu remonti, nekustamā īpašuma nodokļa likme un, galu galā, domnieku atsaucība apmierina, vai tomēr laiks varai mainīties. Lai lēmums būtu izsvērts un vēlāk nenāktos nožēlot, TV3 Ziņas nāk palīgā ar sižetu ciklu "Vietvaras 2017" – reportāžām un analīzi no lielākajām Latvijas pašvaldībām.
Pavisam par vēlētāju balsīm 3. jūnijā cīnīsies turpat 9000 kandidātu no 599 sarakstiem.
Vislielākā konkurence, bez šaubām, būs Rīgā – tur pieteikti vairāk nekā 700 uzvārdi, taču, kas interesanti, nākamā iekārojamākā ir nevis kāda liela reģionu pilsēta, bet gan Ķekavas pašvaldība! Uz salīdzinoši nelielo un politiskajiem kašķiem apsēsto Pierīgas novadu pretendēs 226 cilvēki.
Visinteresantāk būs pavērot, kā lems vēlētāji tajās pašvaldībās, kur to vadītāji, šķiet, ir nedaudz "aizsēdējušies". Un tādu nav maz. Gandrīz pusē republikas nozīmes pilsētu mēri amatos atrodas 15 un vairāk gadu, līdzīga situācija ir arī daudzās mazajās pašvaldībās. Ne velti studentu grupa portālā manabalss.lv sākusi vākt parakstus, lai ierobežotu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu līdz astoņiem gadiem, kas ir divi sasaukumi.
Mēri – ilgdzīvotāji
Leonīds Salcevičs Jēkabpilī pie varas ir kopš 1997. gada, tikpat ilgu laiku Liepāju vada arī Uldis Sesks. Tālu neatpaliek Andris Rāviņš Jelgavā, kurš pie varas ir kopš 2001. gada. Par spīti tiesas liegumam ieņemt mēra amatu, arī Aivars Lembergs joprojām ir faktiskais Ventspils vadītājs. Starp ilggadējajiem mēriem ierindojas arī Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence, jau divus termiņus aizvadījis Rīgas mērs Nils Ušakovs, tikmēr, piemēram, Ogrē noticis varas apvērsums – no amata pirms trim gadiem gāza ilggadējo mēru Edvīnu Bartkeviču, kurš pilsētu bija vadījis 20 gadus. Viņš gan joprojām kandidēs vēlēšanās. Savukārt Pļaviņās Gunta Žilde nolēmusi, ka jādod iespēja jaunajiem, un pēc trīs sasaukumu pieredzes viņa vairs nekandidēs vēlēšanās.
Kuriem ļaut palikt amatos un kurus mainīt? Tas ir vēlētāju ziņā.
Iepriekšējo gadu pieredze gan liecina, ka aktivitāte šajās vēlēšanās ir kritiski zema. Pirms četriem gadiem līdz iecirknim aizgāja mazāk nekā puse – 45,99% balsstiesīgo. Daļa aizbildinās, ka nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, tāpēc arī nav balsojuši. Taču nobalsot iespējams iepriekš, turklāt iecirkni var mainīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
