Vairāk nekā puse jauniešu domā, – viņi var ticēt visam, kas ir sociālajos medijos, atklāj pētījums

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele skaidro, – mediju pratība ir cilvēku prasme izvērtēt saturu un pašiem līdzdarboties mediju satura veidošanā. "Ja cilvēks ir medijpratīgs, viņš var pasargāt sevi gan no finansiāliem zaudējumiem, gan no neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas savai veselībai. Piemēram, internetā var redzēt saturu, kas sola novājēt nedēļas laikā vai iemācīties svešvalodu vienas dienas laikā," – melīgas informācijas piemērus, kurus internetā manījis teju ikviens, min Ločmele.

Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji Latvijā spēj izvērtēt informāciju, pētniece atbild – puse iedzīvotāju uzskata, – viņi var uzticēties informācijai, kura izskanējusi tradicionālajos medijos. No vienas puses, tas parāda augstu uzticēšanos tradicionālajiem medijiem, no otras – cilvēki neņem vērā, ka ne vienmēr medijos pasniegtā informācija tiek sagatavota, ievērojot kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus.

Runājot par iedzīvotāju uzticamību sociālajiem medijiem, atklājies, ka Latvijā 32% iedzīvotāju uzskata, – viņi var ticēt informācijai sociālajos medijos. Taču šis rādītājs pieaug jaunu cilvēku grupā, proti, vecuma grupā no 14 līdz 24 gadiem vairāk nekā puse iedzīvotāju norādījuši, ka uzticas informācijai, kas atspoguļota sociālajos tīklos.

Taču tieši sociālie mediji ir vieta, kur izplatās informācija, kura nav radīta ar redakcionālo atbildību – sociālajos tīklos jebkurš var aicināt uz naida runu vai izplatīt nepatiesību.

Skaties VIDEO un uzzini vairāk!