Skolu reforma: slēgs vai apvienos ap 100 vidusskolām
Vidusskolas Latvijā sagaida vērienīga reforma. Izglītības ministrija šodien iepazīstināja ar jauniem kritērijiem, pēc kuriem slēgs vai apvienos vājās vidusskolas. Ministrijas pieaicinātais izglītības pētnieks pēc apjomīgas analīzes secinājis, ka 182 vidusskolas būtu jāslēdz vai jāapvieno. Pats izglītības ministrs mierina, ka skaits būs mazāks, taču tik tiešām- priekšā revidēšana un riņķa līniju vilkšana ar cirkuli pa karti.
Iecerētajā vērienīgajā vidusskolu reformā Izglītības ministrija uzskata, ka turpmāko sešu gadu laikā Latvijā ir jāsamazina vidusskolu skaits vismaz par 100 mācību iestādēm, tostarp Rīgā būtu jāslēdz 15 vidusskolas.
Izpētot skolu rādītājus – aina bijusi pat vēl sliktāka. Nāktos slēgt vai apvienot 182 vidusskolas Latvijā, Rīgā – 40. Ministrija sola nebūt tik drastiska. Taču reformas iemesls – esot pārāk daudz vidusskolu ar pārāk nepietiekošu skaitu skolēnu, bez paralēlklasēm un galvenais – ar sliktu izglītības kvalitāti, jo tās nespējot algot labākus pedagogus. Ja šīs skolas apvienotu, rastos spēcīgas vidusskolas, bet jaunieši – vairs nebūtu caurkritēji.
Nomalēs paliek tā sabiedrības daļa, kas nespēj izrauties un sasniegt kaut ko vairāk.
Šo vairāk nekā 100 vidusskolu slēgšanu vai apvienošanu iecerēts panākt, Ministru kabineta noteikumos ieviešot jaunus kritērijus par skolēnu minimālo skaitu vidusskolās. Reformas pirmajā posmā, laikā līdz 2019. gada septembrim, būs prasība par 150 skolēniem vidusskolas klasēs ar divām paralēlklasēm katrā klašu grupā. Izņēmums laukos, kur 25 kilometru apkārtnē nav citu vidusskolu.
Tad var atstāt arī ar vienu paralēlklasi, bet vismaz 60 bērniem būtu jābūt no 10. līdz 12. klasei kopumā. Bet redzam, ka arī šo normu izpildīt būs lielas problēmas daudzām skolām.
Reformas otrais posms – līdz 2023. gadam. Tad vēl stingrāk revidēs Rīgu, Daugavpili, Liepāju un Jelgavu. Vidusskola varēs pastāvēt, ja tajā vismaz 225 skolēnu, un nu jau ar trīs paralēlklasēm. Pārējā Latvijā – 150 skolēnu, bet izolētākās teritorijās drīkstēs būt 75 jaunieši vidusskolas posmā ar vienu paralēlklasi. Taču papildus tiks vērtēti arī citi rādītāji – eksāmenu rezultāti, mācību programmu dažādība un kāda šobrīd ir skolu infrastruktūra.
Ar infrastruktūru saprotot modernu mācību vidi, tiešām modernu mācību vidi, ne tikai modernās tehnoloģijas, bet arī ērtu aprīkojumu – krēslus, galdus, vietas, kur atpūsties, diskusiju vietas. Neapšaubāmi arī sporta būves, interešu izglītība, mākslas attīstība, jebkuru prasmju attīstība.
Jebkurā gadījumā – slēdzot dzīvesvietām tuvākās vidusskolas, jauniešiem nāksies katru dienu braukt uz tuvējām citām. Izglītības ministrija tagad sākšot kopā ar Latvijas Valsts ceļiem pārskatīt remontējamo un asfaltējamo autoceļu sarakstu. Prioritāri būšot tie, kur skolēniem jābrauc. Ja vairāk nekā simts vidusskolas dažādās Latvijas vietās slēgs vai apvienos, izglītības nozarei paliks vairāk naudas un tas nozīmējot – ieguvēji skolotāji.
Mēs varam vidusskolas posmā palielināt minimālo atalgojumu par likmi par aptuveni 45%, protams, ne rīt, bet pārejas perioda beigās. 10:22-10:37 Tas nozīmē – 1000 eiro par likmi. Ņemot vērā, ka pedagogs var strādāt vairāk, ja skatāmies 40 stundu ietvaros, tad tas būtu pusotrs tūkstotis eiro.
Reformas dēļ darbu nezaudēšot pārāk daudz skolotāju, jo viņi sekošot līdzi skolēniem vai arī došoties pensijā. Citiem apmaksāšot pārkvalifikāciju.
Izglītības ministrs atzīst – lielāko pretestību vidusskolu reformai izrādīs Rīgas mērs Nils Ušakovs, jo slēdzamo vidusskolu sarakstā būtu vairākas krievu skolas.
Cīņā par skolēnu skaitu, lai tikai skola vispār pastāvētu, daudzas vidusskolas pazeminot kvalitātes prasības. Gaidāmā reforma šādu nīkuļošanu izskaudīšot.
Vai jaunie kritēriji un noteikumi vidusskolu skaita samazināšanai Latvijā stāsies spēkā, gala vārds būs jāsaka Saeimai trijos lasījumos. Tiek uzskatīts, ka Saeimas jaunajā sesijā šis būs viens no karstākajiem jautājumiem.
Video: LNT Ziņu sižets
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
