11 gadus veca meitenīte stāsta, kā ir dzīvot Ukrainā, kur plosās karš un kur viņa zaudēja tēti

Kopš karadarbības sākuma – 2014. gadā – Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Karadarbība izpostījusi dzīves vairākiem simtiem tūkstošiem cilvēku, tostarp bērniem, kuri zaudējuši savus vecākus. Daži no viņiem šonedēļ viesojās Latvijā.

2017. gada 5. augustā 20:06

LNT Ziņas/Skaties.lv

Ieva Vārna

Žurnāliste

Katra bērna stāsts ir traģisks, un piedzīvotais draud atstāt neizdzēšamas rētas uz visu atlikušo dzīvi.

Valentīna Zubkova, 11 gadu

Mans tētis nomira 2015. gada 20. janvārī, kad uzspridzināja Doņeckas lidostu. Viņš nomira, un mēs viņu meklējām simts dienas. Man ir maza māsiņa, viņai tad bija tikai gadiņš.

Tā ir rēta manā dzīvē, kas paliks uz visu dzīvi, to neizārstēs neviens un nekas. Mums ir ļoti nepatīkama valsts.

Ukrainas bērni četras dienas piedalījās sportiskās aktivitātēs un devās dažādās ekskursijās kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku instruktoriem un jaunsargiem. Mūsu valsti viņi raksturo kā skaistu zemi, kurā dzīvo ļoti draudzīgi un atsaucīgi cilvēki.