Solītā algu pielikuma vietā daļai skolotāju tās samazināsies

Patlaban viena slodze skolotāja darbā ir 21 stunda klasē, ļaujot skolotājiem strādāt divas slodzes vai apvienot strādāšanu vairākās skolās, attiecīgi nopelnot vairāk. Par vienu slodzi valsts maksā 405–420 eiro pirms nodokļiem.

Par gatavošanos, atbalstu skolēniem, darbu ar vecākiem un burtnīcu labošanu valsts pašvaldībām pārskaita vēl piemaksu 40% apmērā, taču tās šo naudu pedagogiem sadala pēc saviem ieskatiem un dažādās skolās atšķirīgi.

Turpmāk slodze būs 36 stundas, iekļaujot gan darbu klasē, gan pārējo. Tas sevišķi satrauc interešu izglītības skolotājus, kuriem maksā tikai par tiešo darbu ar bērniem. "Jaunais atalgojuma modelis paredz, ka skolotāji varēs strādāt 1.1 likmi, un tas, protams, paredz, ka skolotājiem būs jāatsakās no kādas grupas, attiecīgi nebūs iespējas strādāt ar kādu no grupām, rezultātā var palielināties audzēkņu skaits, kas pavadīs savu brīvo laiku uz ielas, nevis iesaistoties kādā no interešu izglītības grupām," skaidro BJC Daugmale direktora vietniece Inga Sidorčika – Boboviča.

Tikmēr izglītības ministre Mārīte Seile šobrīd vispār nevar atbildēt, kā jaunā finansēšanas kārtība ietekmēs interešu, profesionālās, speciālās un pirmskolas izglītības pedagogus un mācību kvalitāti. Tas būšot zināms aprīļa sākumā, viņa atklāja telefonintervijā LNT Ziņām. "Attiecībā uz interešu izglītību plānots, ka nauda tiks novadīta pašvaldībām, tāpat kā tas ir šobrīd. Vēl man nav atbildes, uz cik bērniem tiks rēķināts cik daudz naudas," tā Seile.

Ja tā, tad nauda atkal tiks sadalīta pēc atlikuma principa, un motivēt skolotājus strādāt interešu izglītības jomā kļūs vēl grūtāk, spriež speciālisti. Tikmēr ministre sola, ka vismaz vispārējās izglītības skolā samaksa par jauno slodzi būs tikpat liela kā par divām slodzēm šobrīd. "Skolotāji, kas strādā lielās klasēs, vidēji klasē sākot no 25 bērniem, saņemtu 1000 eiro bruto par 36 stundām, bet tās nav tikai kontaktstundas, tas ir kopā ar atbalstu skolēniem. Savukārt skolotāji, kas strādā mazās klasēs, kur ir mazāk nekā 10 bērnu klasē, saņemtu 870 eiro bruto," skaidro izglītības ministre.

Tomēr skolotājus pārstāvošā arodbiedrība ir skeptiska par to, vai jau no šī gada pirmā septembra solītajām algām maz atradīsies valsts finansējums: papildus 10 miljoni eiro šogad, 32 miljoni – nākamgad. Turklāt joprojām ir pārāk daudz neskaidrību par jauno finansēšanas modeli. Tiesa, tā jau kļuvusi par nelāgu tradīciju, kad skolotājiem tiek solīts algu pielikums, bet vēl 1. septembrī viņi nezina, cik saņems par darbu.

"Nevar visu laiku izmantot skolotājus – tagad mums ir slikti ģeopolitiskie apstākļi, tad mums slikta ekonomiskā situācija, tad, piedodiet, mums krīze, tad, piedodiet, mums plūdi. Pedagogi gaida un gaida, mēs runājam par izcilību un radošumu, ko nodrošina izglītība, turot viņus badā," kategoriska ir LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Diemžēl arodbiedrības bažām patiešām ir pamats un scenārijs ar solīšanu, bet nemaksāšanu draud atkārtoties, jāsecina pēc ministres teiktā: "Šajā brīdī, raugoties, kā pildās budžeta ieņēmumu prognoze, raugoties uz starptautisko situāciju, es domāju, nebūtu pareizi teikt, ka nauda noteikti būs, bet raudzīties reāli uz iespējām un sliktākajā gadījumā raudzīties, vai ir iespējamas pakāpeniskas izmaiņas."

Tikmēr skolotāji sola, – ja jaunais finansēšanas modeļa ieviešana atkal tiks atlikta, tad no valdības prasīs garantijas par to, ka noteiktā laikā nauda tiešām būs.