Adopcijas advokātes: Reirs nepamatoti vaino adopcijas veicinātājus kriminālnoziegumos un nerīkojas bērnu interesēs

Grīnberga paudusi viedokli, ka Labklājības ministrijas (LM) virzīto grozījumu, kas ierobežos adopciju uz ārvalstīm, argumentācijā norādes uz pārkāpumiem procesā kalpojot sabiedrības viedokļa manipulēšanai.

"Reira kungs ir ministrs kopš 2016. gada 11. februāra, jau divus gadus. Ne pirms tam, ne arī pēdējo divu gadu laikā kopš Reira kunga stāšanās amatā neesmu saņēmusi nevienu kritisku vārdu no ministrijas. Nav ierosināta neviena pārkāpuma lieta, neviens nav pieprasījis nekādu specifisku informāciju par šiem adopcijas procesiem, tāpat nav pieprasīta nekāda specifiska informācija par mūsu ārvalstu klientiem, kuriem mēs sniedzam juridisko palīdzību adopcijas lietās."

"Uz ārvalstīm kopš 2008. gada tiek adoptēti tikai bērni, kas ir deviņus gadus veci un vecāki, tikai bērni ar smagām veselības problēmām un lielas brāļu, māsu grupas. Tās ir trīs bērnu grupas, kuras nu jau gandrīz 10 gadu var adoptēt uz ārzemēm. Ārvalstnieks nevar izvēlēties adoptēt piecgadīgu meitenīti zilām acīm, gaišiem matiem, kas dejo baletu un spēlē vijoli! Tas nav iespējams. (…) Ārvalstu adoptētājs nekad nekonkurē ar Latvijas adoptētāju. Starptautiskā adopcija attiecas tieši uz tiem bērniem, kuriem atrast ģimeni Latvijā nav iespējams," piebildusi Lemantoviča.

Arī Grīnberga uzsvērusi, ka pēc LM apkopotās statistikas ārvalstu adoptētāji pārsvarā gaida rindā uz bērniem, kas ir vecumā no deviņiem līdz 18 gadiem, ir arī adoptētāji jaunāka vecuma bērniem, bet tie tad ir bērni ar īpašām vajadzībām. "Tikmēr simtiem bez ģimenes palikušu pusaudžu pretī stāv nulle adoptētāju no Latvijas pat tad, ja šiem bērniem nav ievērojamu veselības problēmu. Un tā ir daudzu gadu tendence."

Lemantoviča uzsvēra, ka pēdējā laikā adopcijas lietas uz ārvalstīm tiekot aizkavētas. "Ministrs aiztur dokumentus īpaši tajos gadījumos, kad bērns ir no audžuģimenes, neviena informācija netiek dota. Ministrs bremzē pilnīgi visu procesu. Ir lietas, kuras ir sākotnējā procesā, mēs esam iesnieguši ministrijā dokumentus un mēs gaidām ministra viedokli, jo ministrs nevar saprast šobrīd, ko viņš grib. Ārvalstu adoptētāju interese ir, bet, ņemot vērā arī visu šo sacelto ažiotāžu, cilvēki baidās riskēt. Tādā izpratnē, ka šeit ir sācies bardaks."

"Ja Latvija vēlas politiski mainīt adopcijas kārtību, tās ir politiķu tiesības, bet tas nedrīkst ietekmēt esošos procesus. Šobrīd tas izpaužas kā informācijas aizturēšana ministrijā," piebildusi Lemantoviča. Juristes šādos apstākļos sūdzējušās ASV vēstniecībā, kas paudusi satraukumu par Hāgas konvencijas ievērošanu, kas nosakot, ka "tajā mirklī, kad valsts – šajā gadījumā LM – ir izdevusi informatīvo vēstuli par bērnu vai nu ģimenei, vai publicējusi mājaslapā, ar to brīdi tā apņemas, ka šis bērns ir adoptējams un netiks likti šķēršļi". Pēc vēstniecības iejaukšanās lietas pavirzījušās ātrāk.

"Ja pastāv iespēja bērnam nokļūt ģimenē, vai likumīgi viņam šo iespēju liegt, nevis likumisku šķēršļu dēļ, bet tāpēc, ka šobrīd kādam šķiet, ka vajadzētu kaut ko mainīt un viņš publiski izskatīsies labāk, ja pateiks, ka cīnās par bērnu tiesībām? Ja ministrijai būtu katram no šiem vairāk nekā 800 bērniem pretī Latvijas ģimene, kas vēlas šī vecuma bērnus adoptēt, es pilnībā atbalstītu tādu rīcību. Bet neviens adoptētājs no Latvijas nav pieteicies uz kādu no šiem 800 bērniem. Tad kāpēc un ko šie bērni gaida?" pārmetusi Grīnberga.

"Šo grozījumu stāšanās spēkā nozīmēs to, ka bērnam ar īpašām vajadzībām būs liegta iespēja atrast ģimeni, jo Latvijā viņu neviens neadoptē. Mums bija meitenīte ar cerebrālo trieku, šeit viņa ir, būsim godīgi, savā ziņā dārzenītis. Šeit viņa bija četrās sienās bērnunamā. Tagad meitene jāj ar zirgu, peld, iet skolā, jo viņiem ir speciālas skolas, kur speciāls pedagogs viņai palīdz, viņa kopā ar ģimeni ceļo, viņa bauda bērna dzīvi. Mums ir meitenīte ratiņkrēslā, kura tagad var pārvietoties un nākotnē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, turpretī šeit, ja viņa būtu bijusi audžuģimenē, viņa 18 gados no turienes tiktu ielikta pansionātā. Un punkts! Un ministrs ar šiem grozījumiem grib pateikt, ka tas būs bērna labākajās interesēs un Latvija būs lepna," emocionāli piebildusi Lemantoviča, "piedodiet, es uzskatu, ka prioritāras ir šo bērnu intereses, nevis ministra pozīcija nākamajās Saeimas vēlēšanās vai vēlētāju skaits, kas tagad šīs saceltās ažiotāžas dēļ pievilks kādām konkrētām personām ķeksīti."