Prestižo Saharova balvu pasniedz Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai
Cīņa pret sociālistu izvērstām politiskām represijām, risks nonākt cietumā un bez vēsts pazust, – ar to ikdienā saskaras Venecuēlas opozīcija. Tā šonedēļ Strasbūrā saņēmusi pazīstamākā padomju disidenta Andreja Saharova vārdā nosaukto balvu.
Ko darīt, ja tavu dzīvesbiedru, opozīcijas partijas līderi korumpēti policisti ieliek cietumā? Patrīcijas Gutjeresas atbilde bija vienkārša – "stāties vīra amatā un turpināt cīņu par brīvību." Tieši tādēļ viņa šobrīd ir šeit Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur saņēma prestižo Andreja Saharova cilvēktiesību balvu.
Patrīcijas Gutjeresas vīrs bija līderis vienai no lielākajām Venecuēlas opozīcijas partijām un Sankristobalas pilsētas mērs. Kad 2014. gadā pilsētā sākās masu protesti pret valdošo režīmu, drošībnieki mēru arestēja un vainoja valsts apvērsuma plānošanā. Kopš tā laika viņš atrodas aiz restēm.
Danielu arestēja, kad viņš bija amatā pavadījis tikai 77 dienas. Režīmam nav nekādu pierādījumu, ka viņš būtu pārkāpis likumu, tādēļ mans vīrs bez tiesas un tiesībām cietumā ir pavadījis jau trīs gadus un deviņus mēnešus. Principā viņš ir ķīlnieks.
Pēc vīra aresta Patrīciju izvirzīja par vienotās opozīcijas kandidāti jaunajās Sankristobalas mēra vēlēšanās. Tajās saņemts tik liels atbalsts (vairāk nekā 73% balsu), ka Venecuēlas valdībai nekas cits neatlika kā atzīt viņas uzvaru.
Diemžēl ar vēlēšanām nepietiek, lai valsts būtu demokrātiska. Mums Eiropas atbalsts ir absolūti nepieciešams.
Līdzīgi stāsti ir daudziem Venecuēlas opozīcijas līderiem. Piemēram, bijušais Karakasas mērs Antonio Ledesma Saharova balvas saņemšanā varēja piedalīties tikai tādēļ, ka pirms trim nedēļām izbēga no mājas aresta, kurā viņu turēja jau kopš 2015. gada, apsūdzot opozicionāru valsts apvērsuma rīkošanā.
Valstīm ir jāaizsargā savi pilsoņi no noziegumiem pret cilvēci. Bet, ja šos noziegumus pastrādā pati valsts, tad citām demokrātijām ir pienākums aizsargāt cilvēkus, kuriem ir atņemtas viņu tiesības. Tieši tas šobrīd notiek Venecuēlā. Pilsoņi tiek dzīti balsot par režīma kandidātiem zem ieroču stobriem.
Runa ir par 2015. gadā Venecuēlā notikušajām pirmajām parlamenta vēlēšanām kopš iepriekšējā līdera Ugo Čavesa nāves. Tajās opozīcija izcīnīja divas trešdaļas vietu. Tomēr Čavesa pēctecis Nikolass Maduro atņēma parlamentam pilnvaras un ar sev lojālās augtākās tiesas atbalstu izsludināja jaunas vēlēšanas, kurās ievēlēja tādu kā paralēlu parlamentu, – konstitucionālo sapulci. To pilnībā kontrolē Maduro marionetes.
Parlaments, kuru vadīt man ir tas gods, ir īstais parlaments. Tas ir saņēmis vēsturiski vislielāko Venecuēlas pilsoņu atbalstu. Tā vēlēšanās piedalījās 75% pilsoņu jeb 14 miljoni cilvēku. Visi Maduro mēģinājumi radīt paralēlas iestādes ir nekas cits kā valsts apvērsums.
Politiskās kaislības kombinācijā ar krītošās naftas cenas izraisītu nabadzību un pat tik vienkāršu ikdienas preču kā tualetes papīrs deficītu, ir novedis pie vardarbīgiem ielu protestiem. Tie Venecuēlā nerimstas jau gadiem ilgi.
Mūsu Saharova balva būs veltīta tiem, kas ir miruši cīnoties par demokrātiju. Šogad vien krituši jau 130 venecuēlieši, lielākoties puiši un meitenes kas nebija vecāki par 20 gadiem. Viņi atdeva savas dzīvības par brīvību.
Opozīcijas līderi sola Saharova balvas naudas daļu – 50 000 eiro – ziedot politiski represēto aizstāvībai un nogalināto aktīvistu ģimenēm. Darvas karoti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā gan pamanījās iepilināt Eiroparlamenta galēji kreisie deputāti, kuri ceremoniju boikotēja. Tas gan saskan ar balvas vēsturisko izcelsmi, – tā izveidota 1988. gadā un nosaukta par godu padomju disidentam Andrejam Saharovam. Nākamgad Venecuēlas paredzētas prezidenta vēlēšanas, kurās opozīcija plāno izvirzīt vienu kopīgu kandidātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
