VDK dokumentiem vajag jaunas telpas – Latvijas Nacionālajā arhīvā tie jau krājas uz grīdas

VDK dokumenti jeb tā dēvētie "čekas maisi" pašlaik atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā un Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Arhīvā atrodas cietusī puse, bet Satversmes aizsardzības birojā glabājas ziņas par aģentiem un ziņotājiem jeb represīvā aparāta personāls.

Padomju laika VDK zinātniskās izpētes komandas vadītājs Kārlis Kangeris norāda, ka līdz šim ar SAB esošās dokumentu daļas izpēti ir gājis sarežģīti. "Ar SAB problēma, ka viņi ir valsts drošības iestāde, viņi runā, ka tie ir operatīvie materiāli un tam līdzīgi ar zināmu sensitivitāti," viņš saka.

Šauras telpas, ierobežota pieejamība, nepieciešamas speciālas atļaujas uz īpašiem nosacījumiem, pētniekiem ir bijuši dažādi apgrūtinājumi VDK kartotēkas pētniecībai SAB, tāpēc jau vairākus gadus rit sarunas par to, ka dokumentiem jāatrodas vienuviet – Latvijas Nacionālajā arhīvā. "Mums nevajadzēs slepenības pieejas, varēs iet cik grib pētnieki un tur strādāt un tamlīdzīgi," norāda Kangeris.

Taču pārvešana nebūs vienkārša. Sākot jau ar to, ka iespējamās arhīva telpas Rīgā, Imantā, Skandu ielā atrodas tiešām neapskaužamā vietā. Ceļš pie VDK dokumentiem burtiskā nozīmē būs bīstams. Arhīvs Skandu ielā atrodas industriālā teritorijā uz kurieni ved ceļš bez ietves, bez apgaismojuma un nav remontēts jau ilgus gadus.

Bijušajā Radiotehnikas rūpnīcas telpās jau tagad dokumenti krājas uz milzīgas, dokumentu glabāšanai nepiemērotas, bez atbilstošas ventilācijas telpas grīdas.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža norāda, ka sākotnēji jāiekārto dokumentiem piemērota, ventilēta, ugunsdroša telpa. Jānodrošina fiziska nakts apsardze, kas tagad nav un arī jādomā par darbiniekiem, kas zina kā jāstrādā ar VDK kartotēku.

"Mēs esam rēķinājuši, ka arhīvam vajadzētu minimāli kādus 75 000, tas ir pats minimums. Cik vēl vajadzēs birojam, lai sagatavotu nodošanu, pārvešanu un kas notiks ar personāla izmaksām, tas vēl ir jautājums," norāda LNA direktore.

VDK dokumentiem nepieciešama paaugstināta drošība, tāpēc pārvešana no Satversmes aizsardzības biroja uz nacionālo arhīvu nebūt nav vienkārša procedūra. "Ja tur rakstīts, ka kartotēkā ir 50 000, tad arī jāsaskaita vai tie 50 000 tur ir? Pēc tam, kad ir atvesti speciāli iepakoti, lai pa ceļam nekas nenotiktu un atvesti arhīvā, mēs veicam tādu pašu procedūru, lai pārbaudītu vai viss ir atvests," teic Sprūdža.

Latvijas Nacionālā arhīva direktores aptuveni aprēķini liecina, ka neskaitot telpas iekārtošanu un citus tehniskus jautājumus, VDK dokumentu pārvešanai vien būtu nepieciešams vismaz pusgads. Tas arī nozīmē, ka visu to laiku kartotēka pētniecībai nebūs pieejama.