Autovadītājs vai "dārzenis", kurš izliekas, ka stūrē? "Zebra" apkopo viedokļus par pašbraucošajiem auto

Statistika ir skaudra – Latvijā aptuveni 150 cilvēku ik gadu iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. "Zebra" vērsās pie iedzīvotājiem ar jautājumu: kā būs tad, kad mašīnas brauks pašas?

Radio ētera cilvēks Valdis Melderis stāsta, ka jau šobrīd regulāri izmanto transportu, kas "brauc pats" – autobusu vai taksometru, kas, pārvietojoties pilsētā un arī garākos maršrutos, ir visai izdevīgi. Pa ceļam sanāk laiks gan darbam, gan arī, piemēram, skatīties filmas. "Būsim reāli – tālie braucieni principā ir darbs. Ja vien tu nebrauc ar moci," viņš saka un piebilst, ka sensori un citas tehnoloģijas pamazām sākušas pieradināt pie tā, ka "vadītājs ir "dārzenis", kurš izliekas, ka stūrē".

Rīgas Motormuzeja pārstāvis Agris Šmits norāda, ka šobrīd cilvēkiem automašīna nav tikai ierīce, ar kuru nokļūt no punkta A līdz punktam B: "Arī Latvijā tiek piedāvāti koplietošanas automobiļi, kur to vienkārši var izmantot, lai aizbrauktu no viena stūra līdz otram stūrim. Kaut kādā mērā tas ir izdevīgi, bet tiklīdz tu šo automobili sāc saistīt ar kaut ko vairāk – tās ir emocijas gan pašam sev, gan tas, kā priekšmets kļūst tev svarīgs – es domāju, ka tas neies īsti cauri. Pietiekami daudz ir tādu cilvēku, kuri ķer kaifu no pašas auto vadīšanas."

Aktrise Maija Doveika atzīst, ka viņu biedē pašbraucošo auto ienākšana ceļu satiksmē: "Tā sajūta no tehnoloģija piedāvātājiem rodas tāda, ka ir piedāvājums kļūt par cilvēku ar īpašām vajadzībām. Ir liela atšķirība, vai tas ir īpaši smalks lietus sensors, kad tev brauc garām milzīga kravas mašīna, un tev tas ir vajadzīgs, vai arī ka tev ziemā gribas mazliet siltāku sēdekli, vai ka mašīna brauc pati un tu nejēdz noparkoties vai grozīt galvu un vērot "aklo zonu". Ar laiku, pat ja tu to esi jēdzis, tu to vairs nedari un pat nesaskati tajā vajadzību. Tās tehnoloģijas piedāvā tev kļūt par bīstamu cilvēku uz ielas."