Latvijā lielāko kukuļošanas lietu izskata tiesnesis ar nelielu praksi korupcijas jautājumos
Šonedēļ mazā Limbažu rajona tiesa turpināja iztiesāt vienu no pēdējo gadu skaļākajām kukuļošanas lietām, kurā apsūdzēts bijušais "Latvijas dzelzceļa" prezidents Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.
Žurnālistiem bija acīmredzams, ka tiesnesis Kārlis Jansons pinās procesuālajā kārtībā un ļāvās apsūdzēto advokātu pamācībām, liekot šaubīties par taisnīgu spriedumu. Kā noskaidroja TV3 ziņas, tiesu sistēmas amatpersonas gan lietas labā negrasās neko darīt.
Latvijā vērienīgāko kukuļošanas lietu uzdots izskatīt tiesnesim, kurš savā līdzšinējā praksē lielākoties izskatījis lietas, kas saistītas ar dažādām zādzībām, šķūnīšu dedzināšanām un spriedis tiesu dzērājšoferiem. Tieslietu sistēmā iesaistītie kameras priekšā nav gatavi paust savu viedokli par to, vai šī tiesneša profesionālā kompetence ir atbilstoša un vai tas nedraud izgāzt attiecīgo korupcijas lietas iztiesāšanu.
Sākotnēji prokuratūra Uģa Magoņa pusmiljona kukuļņemšanas lietu bija nosūtījusi izskatīšanai Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesai, jo galvaspilsētā atrodas liecinieku vairākums – viņi strādā "Latvijas dzelzceļā" vai tā meitas firmā -"LDz ritošā sastāva serviss". Taču tiesnese Ināra Janēviča vienpersoniski izlēma, ka lieta jāsūta uz Limbažiem, ņemot vērā citu likuma pantu – ka krimināllietu izskata tā tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgums, proti, KNAB Magoni ar kukuli skaidrā naudā aizturēja Salacgrīvas novadā. Tā nu Latvijā lielākā kukuļošanas lieta tika nelielās Limbažu tiesas tiesnesim Kārlim Jansonam.
Lietas piekritības maiņa nav iespējama tādā veidā, ka nodot tikai tāpēc, ka cita tiesa ir lielāka. Ja likumā noteiktā kārtībā persona ir iecelta par tiesnesi, ir jāizskata jebkura šīs personas lietvedībā nodota lieta, un dalīt pēc principa "lielāka tiesa, mazāka tiesa" – to likums neatļauj.
Šonedēļ, kad tiesas dalībnieki sanāca uz otro sēdi, bija acīmredzams, ka tiesnesis maldās sēdes procesuālajā kārtībā un labprāt uzklausa apsūdzēto advokātu ieteikumus. Arī medijiem viņš pēc tam atzina, ka ļāvies sevi pamācīt. Tiesu sistēmas pārstāvji gan aicina Jansonam uzticēties.
Katrs tiesnesis, kuram ir attiecīgā specializācija civillietās vai krimināllietās, skata jebkuru lietu, kas tiek nodota viņa tiesvedībā. Procesuālā kārtība neatšķiras, vai tā ir korupcijas lieta, vai jebkura cita lieta, kur ir mantiski noziegumi. Tiesnesis tiek iecelts likumā noteiktajā kārtībā, tiesneša kvalifikācija tiek reizi piecos gados novērtēta. Saņemot pozitīvu kvalifikācijas kolēģijas vērtējumu, tiesnesis turpina savu pienākumu pildīšanu. Nevienam nebūtu bez pietiekama pamata iemesla apšaubīt tiesneša spēju izskatīt konkrēto lietu, es domāju, arī šajā gadījumā.
Norādot uz to, ka tiesu vara Latvijā ir neatkarīga un komentēt tiesneša darbu būtu iejaukšanās pašā lietā, TV3 ziņu uzrunātie tieslietu eksperti publiski savu viedokli paust nevēlējās, gan piebilstot, ka vienīgais, kurš varētu vērtēt tiesnešu kompetenci, ir Tieslietu padomes vadītājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tomēr arī viņš komentāru atteica.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko darīt, ja redzams, ka kādam Temīdas kalpam nesokas.
Jebkāda tiesas procesa komentēšana no amatpersonu puses ir saistīta ar kriminālatbildību, līdz ar to nekādu komentāru nebūs, jo to interpretēs kā šis tiesas ietekmēšanu.
Tiesnešu biedrības vadītājs Siliņš norāda, ka citviet Eiropā izveidotas specializētās tiesas, kas skata konkrētu kategoriju lietas, un to tiesneši ir iesituši roku konkrētu noziegumu veidu iztiesāšanā. Viņš pieļauj, ka arī Latvijā šādas tiesas varētu veidot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
