Pārdota trešā daļa "ABLV Bank" vērtspapīru, bet depozītos noguldīti vismaz 420 miljoni eiro
"ABLV Bank" ir izdevies pārdot aptuveni trešo daļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves, preses konferencē 22. februārī informēja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Tāpat viņš ziņoja, ka triju dienu laikā banka ir saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā. Bernis uzteica klientu lojalitāti un uzticēšanos, kas, viņaprāt, esot neticama.
"ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs vēl uzsvēra, ka banka šobrīd ir viena no labāk kapitalizētajām bankām Latvijā – bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs esot 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Tikmēr bankas kredītportfelis, kas ir tuvu vienam miljardam eiro, esot kvalitatīvs un ienesīgs.
Bernis piebilda, ka banka ir izstrādājusi plānu turpmākajai darbībai un šobrīd tiek gaidīts regulatora lēmums. "Mēs darām visu, lai nodrošinātu bankas stabilitāti un atjaunotu maksājumus."
Neraugoties uz izveidojušos situāciju, "ABLV Bank" ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, atzina Bernis. "Mūsu iekšējais uzskats un pozīcija – jā, mēs esam gatavi."
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
