Iespējamā "ABLV Bank" likvidācija nenodarīšot lielu kaitējumu citām bankām vai ekonomikai kopumā
"Banku krīze Latvijā nav un nebūs," to pēc Eiropas Centrālas bankas (ECB) lēmuma iet uz "ABLV Bank" likvidāciju uzsver par finanšu sistēmas stabilitāti atbildīgās Latvijas amatpersonas.
Šobrīd neesot pamata runāt, ka nerezidentu noguldījumi lielā skaitā pamestu Latviju un neesot arī pamata runāt, ka būtu apdraudēta vēl kādas bankas nākotne.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai arī "ABLV Bank" nav starp populārākajām Latvijas bankām, pēc aktīvu apjoma tā ir trešā lielākā banka, bet pēc noguldījumiem – otrā. Lauvas tiesa ir ārvalstnieku nauda, tieši tāpēc tās likvidācija nenodarīšot lielu kaitējumu citām bankām vai ekonomikai kopumā.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsver, ka "ABLV Bank" nav sistēmiska banka, kuras glābšana būtu valstij nozīmīga. Arī par nerezidentu naudas aizplūšanu neesot pamats runāt. Kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās joprojām ir ap 20 miljardiem eiro.
Lai piespiestu pārskatīt savus biznesa modeļus, Finanšu ministrija plāno aplikt ar nodokli darījumus ar tā sauktajiem "čaulas uzņēmumiem". Vienlaikus Saeima tiks aicināta veikt apjomīgu auditu Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijā (FKTK).
Jāatgādina, ka uz nerezidentu apkalpošanu koncentrētājs vēl vairākas Latvijas bankas, tostarp top piecinieka pārstāve "Rietumu banka" un arī "Norvik banka". Pēdējās īpašnieki apvainojuši Latvijas Bankas prezidentu kukuļa prasīšanā. Savukārt Ilmārs Rimšēvičs norādījis uz bankas grūtībām. FKTK gan tās noliedz.
Kamēr amatpersonas sola, ka ABLV gaidāmā slēgšana neietekmēs pārējas bankas, visticamāk, tā samazinās budžeta ieņēmumus. Kā liecina, VID informācija, uzņēmums nodarbina vairāk par 800 darbiniekiem, bet gadā nodokļus samaksa 18 miljonus eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
