Bažas par nāvējošas meža zvēru slimības izplatību – ir aizdomas, ka tā varētu būt nonākusi Latvijas mežos

Kopš pagājušās nedēļas nogales sociālajā tīklā "Facebook" klejo videomateriāls, kur redzama kādas briežu mātes dīvainā uzvedība. Dzīvnieks riņķo kā orientāciju zaudējis, tomēr tam nav redzamu savainojuma pēdu. Savādā dzīvnieku uzvedība ir raisījusi speciālistu bažas, tāpēc tika noskaidrots uzfilmētā materiāla autors un vieta, kur tas noticis – netālu no Ventspils.

"Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šis dzīvnieks bija slims un nopietni slims, jo nākamajā dienā pēc video viņš atradās tai pašā vietā un stāvoklis bija krietni sliktāks, negribu pašreiz minēt, kas varētu būt par iemeslu," norāda Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.

Pamatīgu satraukumu rada iespējamība, ka šis dzīvnieks varētu būt saslimis ar hronisko novājēšanas slimību. Tā savulaik tika atklāta 1960. gadu beigās ASV, pirms vairākiem gadiem arī Norvēģijā. Šī nāvējošā kaite skar briežveidīgo dzīvnieku smadzenes. Slimība attīstās lēni, dzīvnieks lēnām novājē, mainās tā uzvedība, kā rezultātā dzīvnieks iet bojā. Pārtikas veterinārais dienests ir noņēmis analīzes no aizdomas radījušā dzīvnieka. Satraukumu rada tas, ka burtiski pirms pāris nedēļām šī slimība konstatēta arī Somijā, pierobežā ar Krieviju.

"Jācer, ka tas tā nebūs, jo risks ir ārkārtīgi neliels, līdz šim slimību konstatēja Norvēģijā, sliktā ziņa ir tā, ka, ja līdz šim domājām, ka tas viss ir fjordiem otrā pusē, tad šobrīd ir šajā pusē," teic PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants.

"No cilvēkiem ir tāda informācija, ka šis nebūt nav vienīgais gadījums, ka ir bijuši līdzīgi gadījumi iepriekš, tikai cilvēki mēģinājuši paši rast atbildes, kādēļ tas dzīvnieks ir tik dīvains," saka Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ja tomēr atklāsies, ka bīstamā slimība ir Latvijā, tad tikšot noteikti īpaši pasākumi kā rīkoties. Ar bīstamo novājēšanas slimību inficētu dzīvnieku gaļu nedrīkst lietot uzturā, tomēr vizuāli pateikt, ka dzīvnieks ir slims, ir grūti, jo vairākus gadus slimība nekādas pazīmes nerada. To var atklāt tikai laboratoriski.

"Izslēgt, ka slimība var izraisīt sekas kādai citai sugai, tai skaitā cilvēkam, mēs nevaram, tādēļ visi dzīvnieki, kas ir aizdomīgi, cilvēka patēriņam nav paredzēti un tiek iznīcināti," skaidro PVD pārstāvis.

Uzmanību piesaistījušās briežu mātes analīžu rezultāti būšot zināmi šīs nedēļas otrajā pusē. Ja tās izrādīsies pozitīvas, tad dienesti lemšot par turpmāko rīcību.