Ar vēstuli pastkastītē iekulties pamatīgos parādos – uzņēmējus "ķer" ar viltīgu naudas izkrāpšanas shēmu

 Jau atkal Valsts policijas redzeslokā uzpeldējusi kāda viltīga naudas izkrāpšanas shēma ar kuru var nākties saskarties daudziem. Kāds sociālā tīkla "Facebook" lietotājs dalījies ar savu pieredzi, kā caur šķietami parastu vēstuli pastkastītē var iekulties pamatīgos parādos.

Viss sākās ar vēstuli pastā, plāna, brūna aploksne. Iekšā trīs lapas un tukša aploksne ar jau uzdrukātu adresātu – pasta kastīti kaut kur Hamburgā. Ideja vienkārša – no datu bāzes tiek paņemta publiski pieejama informācija par uzņēmumu, individuālā darba veicēju utt., kurš kļūs par šīs vēstules saņēmēju.

Tā "kompānija" EBN jeb "European Business Number" aicina konkrēto saņēmēju apstiprināt sava PVN (VAT) numura pareizību. Vēstulē lasāms kompānijas lūgums konkrētajai personai iesūtīt savu PVN numuru, kurš jāieraksta vēstules pielikumā uz lapiņas un jāsūta atpakaļ uz norādīto adresi.

"Bieži vien šie ne visai godīgie komersanti no Eiropas Savienības piedāvā līdzi arī atmaksātu vēstuli, kuru uzreiz iespējams nosūtīt atpakaļ, tādā veidā pamudinot mūsu komersantus iesaistīties piedāvātajā sadarbībā un pakalpojumā," skaidro VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Dmitrijs Homenko.

Izrādās, ka vēstule tomēr brīdina par faktu, ka šis būs maksas pakalpojums, taču tas darīts pēc iespējas neuzkrītošāk. 11 šajās vēstules ar sīku druku un slikti salasāmā fontā ir minēts, ka šis pakalpojums ir par maksu un gada maksa var sasniegt līdz pat 1000 eiro.

Āķis ir ar mazajiem burtiem rakstītajā tekstā virs ailes, kur tiek prasīts Jūsu paraksts. Tajā saņēmējs "apliecina par datu pareizību un piekrīt ka vēl viena kompānija "DAD GmbH, tekstā minēts kā "izdevējs" ievietos jūsu datus mājaslapā "www.e-b.n.eu", kas gadā izmaksās augstāk minēto summu.

"Šis gadījums nav jauns, pirms pāris gadiem līdzīga situācija bija pret nepamatotiem rēķinus par šī pakalpojuma sniegšanu," saka policijas pārstāvis.

Tikmēr "Facebook" ieraksta autors norāda, ka redzējis apmēram 20 šādas aploksnes atsūtītas uz adresi kurā reģistrētas dažādas firmas un komersanti, tāpēc šos krāpšanas mēģinājumus dēvē par plašiem. "Mēs aicinām komersantus rūpīgi izvērtēt, lai pārliecinātos, ka šis pakalpojums ir bezmaksas."

Patlaban šādas darbības netiek traktētas kā pārkāpums, bet gan kā apšaubāma rīcība no citu valstu komersantu puses. Pagaidām nevienam uzņēmumam nav nācies atmaksāt prasīto summu, jo, tiklīdz pienāk rēķins, tā persona dodas uz policiju – šādos gadījumos šaubīgais komersants izvēlas parādu nepiedzīt un atkāpjas no savām prasībām.