Lauksaimnieki drīzumā varēs sākt pieteikties platības maksājumiem. Šogad stājušās spēkā vairākas izmaiņas
Lauksaimnieki no trešdienas, 11. aprīļa, varēs sākt pieteikties Eiropas Savienības (ES) platības maksājumu saņemšanai.
Naudas summa par vienu hektāru būs lielāka nekā pērn, taču spēkā stājušās arī vairākas būtiskas izmaiņas, kuru neizpildes gadījumā Lauku atbalsta dienests (LAD) var samazināt tiešmaksājumu summu. Taču izmaiņas ir arī pretējā virzienā, proti, platību apjomus drīkstēs palielināt ar ainavu elementiem.
Vienotais platību maksājums un zaļināšanas maksājums pērn kopā bija 112 eiro par vienu hektāru gadā. Šogad summa, kā sola LAD, būšot lielāka – no 120 līdz 124 eiro par hektāru. Tiesa gan, šogad ne visi varēs saņemt Eiropas naudu ekoloģiski nozīmīgajām platībām jeb, tā sauktos, zaļināšanas maksājumus.
Tajās platībās, kas tiek izmantotas zaļināšanai, respektīvi, ar pupām, zirņiem, papuves, nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus.
Lauksaimnieku intereses pārstāvošā "Zemnieku Saeima" gan kritizē šo Briseles liegumu. Tas bremzēšot Latvijas centienus audzēt pašiem savus proteīna augus, kas būtu kā cīņa pret importēto ģenētiski modificēto soju.
Pupu audzēšanu Latvijā mēs mēģinām attīstīt tikai tāpēc, lai būtu vietējais proteīns, lai būtu iespēja arvien vairāk no ASV un Brazīlijas ievesto ģenētisko modificēto soju aizstāt ar Latvijā ražotu proteīnu lopbarībā. Svarīgi, lai nevis mēs ievedam izejvielu, bet mākam saražot te uz vietas.
Lai kompensētu tiešmaksājumu zudumu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ, zemniekiem šogad pirmo reizi būs tiesības hektāros ieskaitīt klāt arī grāvjus pie aramzemes un ainavu elementu platības.
Tie ir koku un krūmu puduri, dīķi. Līdz šim šīs platības koku, krūmu pudurim bija ierobežotas, ko var uzskatīt par ainavu elementu, tas nedrīkstēja būt lielāks kā 0,3 hektāri. Tagad šis ierobežojums ir atcelts un var pieteikt lielākus objektus.
Sagaidāms, ka līdzīgi kā pērn arī šogad vienotajiem platību un zaļināšanas maksājumiem Latvijā tiks pieteikti 1,7 miljoni hektāru zemes. Vai lauksaimnieki godprātīgi pilda galvenās minimālās prasības – nopļaut zāli un atjaunot meliorācijas sistēmas – LAD ar klātienes inspekcijām spēj gadā izkotrolēt tikai 5% no visa apjoma. Tiek gan apgalvots, ka Latvijā esot viens no zemākajiem pārkāpumu īpatsvariem Eiropā – tikai 1.2%.
"Latvijā pieaug tās pieteiktās platības, arvien vairāk un vairāk Latvijā zeme tiek apsaimniekota. Līdz šim neapsaimniekotās platības tiek iztīrītas no krūmiem, atjaunota meliorācija, tiek apstrādātas. Katru gadu šis pieaugums ir liels – no 15 000 līdz 20 000 hektāru," skaidro Āboliņš.
Jo vairāk hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder, jo lielāku naudas summu var saņemt no ES. Latvijā ir vismaz 100 zemnieku saimniecības, kas šādi saņem vismaz 200 tūkstošus eiro. Pērn vislielāko naudas apjomu no ES atbalstiem saņēma Liepājā reģistrētais SIA "Artis JP", kura vairāk nekā 5000 hektāri ienesa 897 000 eiro. Ar 714 000 eiro seko "Agrofirma Tērvete". Kopumā ir seši lauksaimniecības uzņēmumi valstī, kuri katrs platību maksājumos saņem krietni virs pusmiljona eiro.
Tas ļauj strādāt, iegādāties tehniku un varbūt gadu laikā sasniegsim arī to Eiropas līmeni, jo tas tehnikas parks, kas mums Latvijā līdz šim bija, bija diezgan zemā līmenī.
Pieteikties platību maksājumiem lauksaimnieki varēs no 11. aprīļa līdz 22.maijam. Elektorniskā pieteikšanās esot tik vienkārša, ka ar datoru to dara arī paši vecākie maksājumu saņēmēji 96 gadu vecumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
