Latvijā turpina samazināties saņemto asins ziedojumu skaits. Vienā ziedošanas reizē donora asinis palīdz trīs cilvēkiem
Lai cik cēli un pretimnākoši pret pasauli un cilvēkiem mēs esam vārdos, darbos viss izskatās citādāk. Kā "LNT Ziņu Top 10" atklāja Latvijas Asinsdonoru centrā, donoru skaits ar katru gadu samazinās, kaut gan dzīvības ir jāglābj tāpat kā līdz šim.
Centra mājas lapā atrodami dažādi stāsti, kad cilvēku dzīvības glābušas līdzcilvēku ziedotās asinis. Viens no tādiem – trīspadsmit gadus vecās Samantas. Samanta veica izjādes ar zirgiem, apmeklēja mākslas skolu. Līdz meitenei atklāja ļaundabīgu kaulu audzēju. Samanta pazaudēja spēku zīmēt un veikt izjādes. Sapni kļūt par zirgu treneri nomainīja sapnis dzīvot. Samantai tas nebūtu piepildījies, ja nebūtu tādi cilvēki kā Vilnis.
Ja varētu, tad katru mēnesi nodotu, vienkārši nedrīkst.
Vilnis ir viens no donoriem, kurš asinis ziedo regulāri. Vīrietim šī ir jau 39 reize un viņš atzīst, ka citādi nemaz nevar – viņaprāt būt par donoru ir pienākums un galvenā motivācija – palīdzēt cilvēkiem, kuriem asins pārliešana ir dzīvības un nāves jautājums.
Prasās, vienkārši prasās nodot asinis, kā saka, tā kā narkotikas, kā asinis iesāki nodot, tā arī pastāvīgi – tā ir atkarība sava veida. ādam var palīdzēt, tomēr esmu valsts īpašums…
Par asinīm nav iespējams samaksāt naudu, jo tā ir tāda vērtība, tā ir dzīvības sula, jo mēs varam aizvietot ar plazmas aizvietotāju ar dažādiem šķīdumiem, bet diemžēl eritrocītu vietā mēs neko nevaram aizvietot, jo eritrocīts ir tas, kas nes skābekli uz visām organisma šūnām un viņš ir vitāli nepieciešams. Nebūs eritrocītu – pacients mirs.
Par spīti tam, ka katru dienu kāda cilvēka dzīvība ir atkarīga no asins parliešanas – Valsts asins donoru centrā atzīst – pēdējos gados donori kļūst pasīvāki. Ja 2013. gadā asinis ziedoja vairāk nekā 33 000 donoru, tad pērn to skaits samazinājies līdz nepilniem 30 000, samazinās arī pirmreizējo donoru skaits. Turklāt vērojama vēl kāda negatīva tendence – samazinās arī gados jaunāko donoru skaits.
Ir tendence ar katru gadu samazināties donoriem un vēl, kas ir raksturīgs, ka donori mums noveco vienkārši. Ja vēl četrus gadus atpakaļ mums donoru vidējais vecums bija 31 gads, tad jau 2017 gadā donoru vecums jau ir 36 gadi.
Iemesli, kāpēc samazinās asins ziedotāju skaits, ir dažādi, viens no tiem – bažas par inficēšanās riskiem. Pamats šādām satraukumam radās pēc tam, kad 2016. gada beigās Valsts asinsdonoru centrs izplatīja brīdinājumu, ka pacientiem, iespējams, var būt pārlietas ar C hepatītu potenciāli inficēta donora asinis. Donoru centrā "LNT Ziņu Top 10" atklāj, ka trauksme izrādījās nepamatota.
Gadā, tad mēs iepirkām jaunas iekārtas un šīs jaunās iekārtas bija mazliet jutīgākas, līdz ar to viņas uzrādīja antivielu klātbūtni paraugos, bet tas nenozīmē, ka asinis bija inficētas, jo antivielu klātbūtne nenorāda uz to, ka cilvēks ir inficēts, bet gan to, ka šis cilvēks kādreiz ir bijis saskarsmē ar cilvēku, kuram ir inficētas asinis. Asinis tika pārbaudītas vēlreiz infektoloģijas centrā un šīs infekcijas klātbūtne neapstiprinājās, ta kā uztraukumam nav pamata.
Bet, kā potenciālais asins saņēmējs var būt pārliecināts par to, ka pārliešanas procesā viss ir droši un inficēšanās risks nepastāv?
Mēs izmeklējam donoru, donoram obligāti katru reizi jānosaka asinsgrupas rēzus piederību, it kā pārbaudē primāri jau noteikts bija, bet mēs vienalga pārbaudām. Visa tā informācija ir ievietota datu bāzē, cik reizes donors nodot, tik reizes vienalga mēs pārbaudām un tā visa informācija iet datu bāzē un tad tikai var izdrukāt etiķeti un uzlīmēt uz maisa.
Vienā ziedošanas reizē donoram tiek ņemts aptuveni puslitrs asiņu. Ziedotās asinis no visas Latvijas tiek nogādātas Valsts donoru centrā, kur tās pirms noglabāšanas asins pagatavojumu krājumu nodaļā – tiek sadalītas komponentēs – eritrocītos, trombocītos un plazmā.
Lai asinis nonāktu līdz asins glabātavai un attiecīgi pēc tam pie pacienta, kuram nepieciešama asins pārliešana, tiek veiktas vairākas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iegūtajā materiālā nav infekciju. Reti, bet tomēr ir reizes, kad Valsts donoru centrs atklāj infekciju klātbūtni un ziedotās asinis nākas likvidēt. Pērn reģistrēti 122 šādi gadījumi, kas ir 0,2% no kopējā ziedoto asiņu skaita.
Pirmkārt, jau mēs sākam ar to, ka ir anketas tests. Pēc tam ir saruna ārsta kabinetā un pēc tam šeit, infektoloģijas laboratorijā, mēs pārbaudām antivielu klātbūtni. Ja tiek konstatēta infekcijas klātbūtne, tad šīs asinis netiek izmantotas, donoru centrs neuzstāda diagnozes, mēs sazināmies ar šo cilvēku un pasākam, ka esam konstatējuši, ka asinīs, iespējams, ir šī infekcija un tālāk pašam cilvēkam ir jādodas uz infektoloģijas centru un jāpārbauda asinis.
Donoru centra laboratorijā "LNT Ziņu Top 10" stāsta, ka daudzie pārbaužu posmi nepieciešami arī tāpēc, ka nevar izslēgt iespēju, ka persona nodevusi asinis, izmantojot citas personas dokumentus. Arī šādos gadījumos materiāls ir nederīgs.
Vēlreiz pārbaudām manuāli ar citu metodi un tad apstiprinām. Ja nesakrīt asins grupas, tad mēs to maisu norakstām. Mēs nekad nevaram zināt, vai tā ir tiešām grupas kļūda vai cits donors aizgāja tajā vietā, kaut ir tā ka trīs reizes pārbauda dokumentus, bet bija vienreiz gadījums, kad brālis dvīnis aizgāja brāļa vietā, paņēma viņa dokumentus, bet viņam pavisam cita asins grupa bija.
Pēdējā pārbaude – pirms asins pārliešanas, jāveic slimnīcā – tā esot obligāta prasība, kas gan ne vienmēr tiekot izpildīta.
Visbiežāk asins pārliešana nepieciešama nopietnu operāciju laikā, onkoloģijas slimniekiem vai gadījumos, kad cilvēki cietuši smagos negadījumos. Viena asins nodošanas reize palīdz glābt trīs cilvēku dzīvības. Turklāt, izrādās, ka būt par donoru ir ne tikai iespēja palīdzēt nelaimē nonākušajiem – Valsts donoru centrā stāsta – tas pat ir veselīgi.
Asins regulāra nodošana asins donori ir veselīgāki, mazāk slimo ar akūtām respiratorām saslimšanām, ir pierādījumi, ka regulāri asins donori arī mazāk slimo ar sirds asinsvadu saslimšanām, ir infarkta riski mazāki, insulta riski mazāki un regulārie asins donori dzīvo ilgāk par pieciem gadiem nekā pārējie.
Latvijā asinis ziedo vien 1,6% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr vairumā Eiropas valstu tie ir 3-4%. Mūsu valstī pēdējā laikā aktīvākas asins ziedotājas ir sievietes, kas sastāda 52% no kopējā donoru skaita. Lai asins krājumi valstī būtu pietiekami, ik dienu tās būtu jāziedo 150 donoriem, bet katram donoram to vajadzētu darīt vismaz 2-3 reizes gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
