Neatlaidīgākā "X Faktora" dalībniece Ilze Riže: Mana dvēsele šādiem šoviem ir par trauslu, vairs noteikti nepiedalīšos

Kā vērtē savu uzstāšanos?

Ar tiem resursiem, kas pēc garās filmēšanas dienas man bija atlikuši, es izdarīju maksimumu. Uz filmēšanu bija jāierodas jau 8.00 no rīta, bet dziedāt tiku viena no pēdējām ap 22.00. Diemžēl aptuvenu uzstāšanās laiku neviens neatklāja, enerģijas bija atlicis maz.

Balss ir smalks instruments, kas jāsaudzē!

Ikviens profesionāls dziedātājs zina, cik svarīgi pirms uzstāšanās ir izgulēties un neizdegt. Īpaši tas ir svarīgi augstām balsīm, jo nogurumu var uzreiz sadzirdēt. Balsij ir jāskan kā zvaniņam. Man ir ļoti žēl, ka šova producenti neļāva man izpildīt savu dziesmu – tā būtu pilnīgi cita Ilze.

Pēc šova jau visi gudri!

Protams! Gudri jau ir spriest pēc tam, ko un kā vajadzēja runāt, dziedāt, taču uz skatuves TV kameru priekšā stresa faktors nospēlē savu lomu, turklāt viss uzfilmētais materiāls tik ļoti tiek sagraizīts. Un arī to var saprast, jo šovu galvenais uzdevums ir izklaidēt TV skatītājus. Mana dvēsele šādiem šoviem ir par trauslu, vairs noteikti tajā nepiedalīšos.

Kas jūs mudināja neatkāpties un dziedāt vēl un vēl?

Tā ir iedzimta mērķtiecība. Es tā padomāju, ka, ja reiz tik tālu esmu tikusi, no aptuveni 1000 dalībniekiem nonākusi 100 labākajos, tad ir jāiet uz pilnu banku.

Kāpēc nelikāt lietā vārdus un nemēģinājāt pārliecināt runājot?

Neesmu ar lielām oratora spējām, tāpēc tā vietā, lai mēģinātu žūriju kaut kā pārliecināt ar vārdiem, es labāk daru to, ko mīlu, proti, dziedu no visas sirds vēl un vēl! Te visvairāk gribētos citēt izcilā Imanta Ziedoņa epifāniju "Dziediet!"…. Es Jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit…

Beigu beigās, neizdevās pārliecināt žūriju, ka protat labi dziedāt!

Esmu piedalījusies vairāk nekā 20 starptautiskos vokālistu konkursos un lielākajā daļā no tiem ir iegūti "Grand Prix" un godalgotās vietas. To, ka protu diezgan labi dziedāt, man nevienam vairs nav jāpierāda.

Ilzes Rižes uzstāšanās un žūrijas komentāri šovā X Faktors!

Kāds tad bija jūsu uzdevums šovā?

Iespējams, mana galvenā misija šajā šovā bija likt žūrijai un producentiem izkāpt no komforta zonas un atmest kaut kādus pašu vai sabiedrības uzliktos standartus. Sanāk, ka Intars žūrijā šajā jautājumā ir viselastīgākais, bet Aiju un Reini es nobiedēju. Katrs no šiem žūrijas locekļiem ir profesionālis savā jomā, un par to es viņus cienu, bet arī profesionāļiem ir jāatpūšas.

Jāatpūšas?

Manā 20 gadu konkursu pieredzē šis bija pirmais gadījums, kad žūrija bez atpūtas spēj objektīvi vērtēt konkursantus 5 stundas no vietas!!! Parasti žūrijai vismaz pēc katrām 2 stundām tiek dotas 30 minūtes atpūtai. Bet tas jau ir akmens šova producentu dārziņā.

Ko jums nozīmē dziedāt?

Dziedāšana ir mana dzīvība un dzīvesveids. Tikai dziedot es jūtos brīva. Tas ir mans dvēseles lidojums. Pārāk ilgi savā dzīvē esmu mētājusies pa visādām sfērām, lielākoties tie ir bijuši administratīvi darbi dažādos starptautiskos uzņēmumos. Tas viss ir devis vērtīgu rūdījumu, bet ar dvēseles piepildījumu tam nav bijis nekāda sakara.

Kā ar vēlmi savas vokālās zināšanas nodot tālāk citām paaudzēm, audzēkņiem?

Dziedāšana ir mans vislabākais stresa izvadīšanas veids. Un beidzot ir pienācis arī laiks, kad savu pieredzi, zināšanas, dvēseles dziedināšanu caur mūziku un dziedāšanu esmu gatava nodot tālāk. Nepilnu gadu strādāju par vokālo pedagogu un drīzumā savam biznesa grādam plānoju pievienot arī oficiālu pedagoga diplomu.

Kā apkārtējie novērtē jūsu dziedāšanu?

No visām pusēm vairāk vai mazāk izjūtu atbalstu, jo tas ir mans sirdsdarbs. Mani bērni, ģimene, draugi redz, ka patiesi laimīga spēju būt, tikai dziedot un dodot to tālāk. Bet visvairāk, protams, iedvesmo svešu cilvēku rakstītās pateicības vēstules un asaras klausītāju acīs manas uzstāšanās laikā.

Dziedināšana caur dziedāšanu, kā tas viss aizsākās?

Spēlēju vijoli Latvijas Universitātes kamerorķestrī. Diriģents dzirdēja par manu dziedāšanas talantu un sāka uzticēt man solo partijas orķestra pavadījumā. Klausītāji pēc koncertiem nāca klāt un stāstīja, ka esot sajūtas, ka no koncerta aiziet ar attīrītām dvēselēm.

Attīrītām dvēselēm?

Ne tikai asaras, bet arī pēkšņa klepošana koncertu laikā liecina par to, ka notiek dvēseles tīrīšanās, no tā nav jākaunas. Tad gan es vēl biju par jaunu, lai saprastu, ka pildu savas dzīves uzdevumu.

Un tā nonācāt līdz pirmajam albumam?

Atnāca mūza, un radīju savu pirmo albumu ar meditatīva rakstura dziesmām. Ir notikuši vairāki meditatīvi koncerti un mans albums ir aizceļojis uz daudzām pasaules valstīm, un interesanti ir tas, ka netraucē pat tas, ka visas dziesmas ir latviešu valodā. Cilvēku dvēseles spēj uztvert vēstījumu pat bez vārdiem. Tā kā manas dziesmas ietver lūgšanas jeb mantras, tad ikvienam ir iespējams dziedāt līdzi un sūtīt šo vēstījumu kosmosā, no kura tad atpakaļ arī saņemam šo dvēseles dziedināšanu. Ja ir interese par albumu var ar mani sazināties sociālajā tīklā "Facebook".

Vai pēc dziedināšanas neizjūtu tādu kā spēku iztrūkumu, tomēr sanāk dalīties ar savu enerģiju?

Brīdī, kad es muzicēju, dziedu, notiek enerģijas apmaiņa. Ir reizes, kad pēc koncertiem jūtos ļoti nogurusi, bet tas ir pozitīvais nogurums. Aizeju mājās, izguļos un jau nākamajā rītā pamostos un saprotu, cik ļoti esmu iedvesmota un pozitīvi uzlādēta.

Tātad notiek enerģijas apmaiņa, ne enerģijas atdošana?

Domāju, ka lielāks spēku iztrūkums ir dziedniekiem, kuri strādā ar konkrētām cilvēku veselības problēmām. Tikai ļoti pieredzējuši dziednieki spēj izvadīt sev cauri visas šīs cilvēku problēmas, nenodarot sev pāri, to var pamācīties no dziedniekiem – kaķiem. Ir jāsaprot, ka patiesais dziedinātājs ir Dievs, mēs – starpnieki.

Kas ir galvenais, lai cilvēks tiktu dziedināts?

Tikai un vienīgi paša cilvēka patiesa vēlēšanās. Neviens dziednieks un pat ne tradicionālā medicīna nespēs palīdzēt, ja cilvēks pats to nevēlēsies un nebūs gatavs ar sevi strādāt. Katrai slimībai ir dziļākas saknes, nepietiek novērst tikai simptomus, ir jādziedina dvēsele.

Lielākā problēma, ar kuru esat saskarusies dziedināšanas procesā?

Manuprāt, lielākā cilvēku problēma ir bailes. Bailes no nezināmā, bailes no neizdošanās, bailes no tā, ko par to teiks citi, bailes pašiem no sevis. Un, visbeidzot, pasaules lielākās bailes no uzstāšanās. Jā, statistika liecina, ka izrādās bailes no nāves ieņem tikai otro vietu! Mēs dzīvojam sistēmā, pēc kaut kādu cilvēku prātu izdomātiem standartiem. Cilvēki alkst būt brīvi, vēlas, lai viņu dvēseles spēj lidot, bet to visu apstādina bailes.

Kā uzveikt bailes?

Te ar dziedāšanu vai mūzikas klausīšanos vien nebūs līdzēts. Ir jāsaved kārtībā sava galva, jārada harmonija starp prātu un sirdi. Ja pastāvīgi domāšanu virzīsim tikai uz materiālo, aizmirstot vai nedzirdot savas dvēseles kliedzienus, tad dabūsim pa galvu pamatīgi, un ar katru reizi arvien smagāk.

To nav tik viegli paveikt…

Man pašai jau vidusskolas laikā uzstādīja diagnozi – veģetatīvā distonija, ar kuru esmu iemācījusies sadzīvot un padarīt nemanāmu manā esošajā dzīvē, bet tie 15 gadi, kurus kopā ar to nodzīvoju, reizēm bija ļoti sāpīgi. Vissāpīgākie tie bija tad, kad centos dzīvot pēc citu standartiem ar nenormālu apzinīgumu. Mīlestības un cieņas trūkums pret sevi pašu. Dziedāšana un mūzikas rakstīšana man palīdzēja izdziedināties.

Ko jūs novēlētu apkārtējiem?

Novēlu ikvienam atrast savu patieso sirds – dvēseles ceļu un doties pa to, nedomājot, ko par to teiks citi! Dzīvosim beznosacījumu mīlestībā pret sevi, apkārtējiem un Dievu! Jā, mīlestība un lūgšanas spēj dziedināt ikvienu!