Vīķe‑Freiberga: Nav svarīgi, cik NATO karavīru ir Baltijā, jo uzbrukums kaut vienam no viņiem nozīmēs karu

Rīgas konference, kurā visaugstākās raudzes eksperti apspriež drošības jautājumus, tiek rīkota jau vairāk nekā desmit gadus. Tā ik reizi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcē vairākus simtus augsta līmeņa drošības ekspertu gan no Rietumvalstīm, gan Krievijas. Kaut tajā tiek apspriests ļoti plašs tēmu loks, kopējais tematiskais tvērums nekad stipri neattālinās no mūsu austrumu kaimiņa un tā draudiem Baltijas drošībai.

Tomēr tāpat kā gandrīz jebkurš lielāks publisks notikums šogad, arī Rīgas konference notiek Latvijas simtgades zīmē. Tādēļ konferenci atklājot, valsts prezidents Raimonds Vējonis sniedza ieskatu Latvijas neatkarības cīņu vēsturē un atzina, ka tolaik izvēlētais neitralitātes kurss nebija gudrs, jo noveda pie pusgadsimta padomju okupācijas. Tādēļ arī pēc neatkarības atgūšanas izvēlētais kurss uz Rietumiem bijis pareizais ceļš.

Raimonds Vējonis

Latvijas Valsts prezidents

Tie, kuri cerēja, ka dalība Eiropas Savienībā un NATO pati par sevi garantēs ilgtermiņa drošību, vīlās. Kari Ukrainā un Gruzijā parādīja, ka pasaule ir bīstama vieta un mēs dzīvojam bīstamā tās daļā. Pie drošības ir nemitīgi jāstrādā. Tomēr pēdējo mēnešu laikā esmu ticies ar daudzām ASV amatpersonām un guvis apliecinājumu, ka ASV atbalsts Baltijas drošībai nav jautājums, par kuru šaubīties.

Arī pirmā ekspertu diskusija bija veltīta pēdējos simts gados gūtajām mācībām par to, kā nodrošināt starptautisko drošību situācijā, kad mūsu austrumu kaimiņvalsts nav paredzams partneris. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka neitralitāte mazām valstīm neder. Tā vietā nepieciešami NATO sabiedrotie, kas solidarizējas un ir gatavi karot par mūsu neatkarību.

"Karavīru skaitam Baltijas valstīs nav liela nozīme. Galvenais ir tas, ja Krievija ASV vai britu kareivi nogalinātu Baltijā, tas būtu kara pieteikums, un nav svarīgi, cik kareivju te atrodas," piebilda Vīķe-Freiberga.

Uz konferenci ieradusies arī žurnāliste Džila Dohertija, kura ASV telekanālā CNN 30 gadus ziņojusi par notikumiem Austrumeiropā. Viņa uzskata, ka sadarbība ir īpaši svarīga šobrīd, jo, kā parāda pēdējo mēnešu politiskie notikumi, piemēram, valdošās partijas sakāve vairākās gubernatoru vēlēšanās, Krievijas tauta sāk pieprasīt pārmaiņas.

Džila Dohertija

Starptautisko attiecību padomes locekle

Ne tikai Putins, daudzi līderi, ja viņiem ir problēmas valsts iekšienē, meklēs ārējo ienaidnieku, pret ko vienot tautu. Ir pilnīgi iespējams, ka prezidents Putins var mēģināt atrast ko tikpat vienojošu kā savulaik Krimas aneksija.

Viņa gan piebilda, ka pašreizējā situācijā grūti iztēloties, ka Krievijai pietiktu resursu šādām ārpolitiskām avantūrām. Rietumvalstu sankcijas kombinācijā ar karu Sīrijā tos jau ir izsmēlušas. Jāpiebilst, ka Rīgas konference turpināsies arī sestdien.