Uzturā tikai ūdens jeb sociālie darbinieki piedalās astoņu stundu badastreikā
Aptuveni 1000 valsts sociālās aprūpes centru darbinieku piektdien piedalījās badastreikā. Viņi astoņas stundas pārtika no ūdens, un ar šo simbolisko soli vēlas pievērst uzmanību ārkārtīgi mazajām algām.
Liela daļa no sociālo aprūpes centru darbiniekiem saņem tikai minimālo algu, turpretī darbs ar pacientiem ir grūts.
Badastreikā piedalījās arī 45 darbinieki no sociālā aprūpes centra "Jelgava", kurā viesojās TV3 Ziņas. Darbinieku ikdiena šeit nebūt nav viegla, viņiem jārūpējas par pirmās un otrās grupas invalīdiem, turklāt ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, pretī saņemot niecīgu atalgojumu.
Šajā aprūpes centrā dzīvo 212 cilvēku. Liela daļa no viņiem spēj pārvietoties un paēst paši, bet daļa ir kopjami.
Mums ir arī guļoši klienti, kuri mums ir jāgroza, par viņiem jāatbild, mums ir jāpabaro, jānomazgā, jāapģērbj, mums ir arī jādara citi darbi… Kad nav kāds darbā, tas uzreiz aiziet mums dubultā, – apkopējas nav, uzreiz nevar atrast, mēs darām arī apkopējas darbu. Uz rokas mēs ļoti maz saņemam, nodokļos aiziet ļoti daudz. Nav pie 400 [eiro], tas ir ļoti maz.
Badastreiku pieteikušie sociālie darbinieki piektdien astoņas stundas pārtika vien no ūdens. Viņi prasa algas pieaugumu vismaz par 100 eiro.
"Tīrā, bez atvilkumiem vismaz 500 vajadzētu! Algas te ir ļoti mazas, un tāpēc cilvēki nenāk strādāt, mums ir cilvēku trūkums, mēs darām vairākus darbus," uzsver sociālā aprūpes centra "Jelgava" pacientu aprūpētāja Dzidra.
Valdot asaras, Dzidra arī stāsta, kā sabeigusi muguru, jo darbs ir fiziski smags – guļošie cilvēki ir jāpārceļ, jāgroza. Lai arī viņa ir pensionāre un teorētiski varētu vecumdienas aizvadīt nestrādājot, reālajā dzīvē viņa nevar to atļauties.
Aprūpes centra vadītājai Antoņinai Maļņičukai atliek vien noplātīt rokas – zemā atalgojuma dēļ jaunus darbiniekus viņa nevarot aprūpes centram piesaistīt. Viņa stāsta, ka algu pieaugumu valsts sociālā aprūpes centru darbinieki nav izjutuši vismaz 10 gadus.
Es nevaru saprast, ar ko atšķiras, piemēram, sociālais darbinieks pašvaldībā no sociālā darbinieka pie mums. Tur sociālais darbinieks saņem tik, cik mūsu sektora vadītājs. Strādājot šeit, ir gan morāli, gan fiziski, īpaši aprūpētājiem, smagi, mēs nodrošinām šo te apkalpošanu, nu, cik nu mēs varam.
Labklājības ministrija (LM) zemo atalgojuma problēmu cer risināt nākamgad, papildu no budžeta prasot 6,4 miljonus eiro, lai celtu algas un zemāk atalgotie darbinieki uz rokas saņemtu par 100 eiro vairāk nekā tagad. Priekšlikums paredz arī algu palielināšanas grafiku nākamajiem trim gadiem. Tā esot LM prioritāte.
"Darbs, ko dara šie cilvēki, ir īpašs un specifisks, un ne katrs ar šo mērķa grupu var strādāt, mēs uzskatām, ka par to ir jāmaksā adekvāti," akcentē LM valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa.
Tomēr, ņemot vērā, ka par nākamā gada budžetu būs jālemj nākamajai Saeimai, var gadīties, ka iecere par algu celšanu aprūpētājiem izplēn vējā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
