Latvijas Pašvaldību savienība aizstāv vietvaras, kas periodiskos izdevumus drukā arī krievu valodā
Nesen KNAB ar naudas sodiem sodīja vairāku vietvaru deputātus par to, ka viņi no budžeta bija atvēlējuši līdzekļus pašvaldību izdevumu drukāšanai arī krieviski.
Sodi gan bija nevis par Valodas likumdošanas normu pārkāpumiem, bet – oficiāli – par līdzekļu šķērdēšanu, jo šādu publikāciju finansēšana nav paredzēta nevienā likumā.
Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka, neraugoties uz juridiskajām niansēm, šādas pašvaldību publikācijas vajadzētu atļaut, jo citādi iedzīvotāji daudzviet paliekot bez piekļuves svarīgai informācijai.
Latvijas Pašvaldību savienība aizstāv vietvaras, kas periodiskos izdevumus drukā arī krievu valodā. Norādot, ka citādāk iedzīvotāji paliekot bez informācijas
Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienībā, vislielākā vajadzība pēc vietvaru periodiskajiem izdevumiem ir Latgalē, īpaši pierobežā. Vismaz sešas pašvaldības uzskata, ka citādāk viņu iedzīvotāji pie informācijas netiek.
Tas, ka pierobežas teritorijā nav iespēju redzēt valsts televīzijas kanālus, turklāt arī neatkarīgi reģionālie mediji nesasniedzot tur dzīvojošos krievvalodīgos iedzīvotājus, ļāvis pašvaldībām rīkoties pa savam prātam. Argumentējot, ka pašvaldību izdevumi esot vienīgā informācija par vietvarā notiekošo, atsevišķas pašvaldības ieviesuši praksi drukāt savus periodiskos izdevumus divās valodās. Tam absolūti nepiekrīt Valsts valodas centrs.
Mūsuprāt, kas ir pilnīgi nepieņemas, ir šie divvalodīgie izdevumi, kuros arī jebkuram valsts valodas pratējam kā obligāta viņa nepieprasīta piedeva tiek pasniegta informācija svešvalodā, tas nav pareizi, jo tas nerada pareizu izpratni par valodu hierarhiju šajā valstī, un tas skaidri un gaiši, neveicina integrāciju.
Baltiņš norāda, ka pašvaldības informāciju krievu valodā var publicēt tikai pēc konkrētu cilvēku pieprasījuma, kuri vēlas uzzināt konkrētus jaunumus, piemēram, par pabalstiem vai darba iespējām. Līdzīgi uzskata arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
KNAB pārstāvis Andris Donskis norāda: "Ja šī te informācija, laikraksts varbūt nebūtu tas piemērotākais veids, bet kaut kādā veidā pēc pieprasījuma būtu nogādāta pašvaldības iedzīvotājam, nekādas problēmas tur nesaskatām.
Taču kā šis pieprasījums no krievvalodīgajiem pierobežas iedzīvotājiem varētu tikt likumiski fiksēts, skaidrības nav.
Šodien mēs uzdevām jautājumu, bet to nespēja formulēt, kādam ir jābūt pieprasījumam. To mums kontrolējošās iestādes šodien nepateica, un tas ir tas, kas ir jākonstatē. Mūsuprāt, arī mutisks pieprasījums no iedzīvotājiem ir pieprasījums, iedzīvotāji sapulcē ir izteikuši vēlmi, un nav jābūt blakus sekretārei, kas visu fiksēs.
KNAB iepriekš jau sodījis Daugavpils, Līvānu, Ludzas, kā arī Aglonas un Rēzeknes domes deputātus par to, ka pēc viņu lemtā, pašvaldības izdevumi tiek izdoti arī krieviski. Taču sods nav par Valsts valodas likuma neievērošanu, bet gan par to, ka ar pašvaldību izdevumu tulkošanu deputāti pārkāpuši likuma normas par naudas izšķērdēšanu, proti, piešķīruši finansējumu mērķim, kas likumā nav paredzēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
