Skolēnu pārvadājumi: Valsts kontrole norāda uz neefektīvu un bērniem kaitīgu pašvaldību pieeju

Astoņus mēnešus VK eksperti pētīja, vai un kā 12 pašvaldības organizē un plāno skolēnu pārvadājumus – trūkumi atklājušies visās pašvaldībās, tomēr situācija nav traģiska.

Lielākajā daļā – 11 pašvaldību lēmumos – skolēnu nogādāšana uz skolu no "mājas sliekšņa" tiek izmantots kā ierocis konkurencei ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem. VK bažījās, ka tādēļ izpaliek izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām.

"Nereti šie pārvadājumu maršruti ir ļoti gari, tie aizņem ilgu laiku, skolēni ļoti ilgu laiku pavada autobusos, bieži vien vairāk nekā stundu, un rekordiste bija pat stundu un 40 minūtes. Tas nozīmē, ka skolēni ceļas agri, daudz laika pavada autobusā, bieži vien ir spiesti gaidīt ilgi pirms mācību sākuma skolā vai attiecīgi pēc mācībām, jau gaidot skolas autobusu, kas viss atstāj iespaidu gan skolēnu veselību gan viņu mācību procesu," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Lai neciestu skolēni, kontrolieri aicina izvērtēt citas iespējamās alternatīvas, piemēram, pārvadāt ar sabiedrisko transportu, kompensējot biļetes, vai aicināt vecākus pašus vest bērnus, kompensējot degvielu. Mālpils novads ir viens no retajiem, kuru skolas autobusi nekursē uz citām pašvaldībām, bet pašvaldība cīņu par bērnu izjūt no tuvāko pašvaldību puses.

"Ir viena māja, kur vienam bērnam brauc pakaļ viens autobuss, otram bērnam brauc pakaļ otras autobuss. Tas nozīmē, ka divi piecdesmitvietīgi autobusi brauc uz vienu lauku māju. Tas nav forši. Valsts kontrole ieteica vienoties ar blakus novadu, varbūt viņi brauks uz turieni un vedīs prom tos bērnus, mums tāpat tā māja ir pa ceļam maršrutā, ka mums tas neko neatrisina," skaidro Mālpils novada domes izpilddirektors Agris Bukovskis.

Mālpils novadā visus 116 bērnus ved ar pašvaldības autobusu, jo daudziem vecākiem pašiem vest bērnu sagādā grūtības, bet sabiedriskā transporta vienkārši nav, un šajā ziņā labot situāciju pagaidām neesot īsti iespējams. VK secinājumi par pašvaldību organizētajiem skolēnu pārvadājumiem atklāj senas problēmas, par kurām savulaik trauksmi cēlušas arī pašas pašvaldības.

Bērnu agrā celšanās, sliktie un pat kritiskie ceļi pašvaldībām neesot sveši, par to domāts un meklēti risinājumi visu laiku, uzsver Latvijas pašvaldību savienības vadītājs, kurš pat pauž gandarījumu, ka šīs problēmas uzsver arī VK.

"Ideāli būtu, ja šo pakalpojumu nodrošinātu valsts, ideāli tas būtu, paņemtu šos pārvadājumus, tā kā pirms dažiem gadiem arī bija vairāki mēģinājumi, ka valsts var, spēs, nu kā mēs zinām, faktiski nekas neizmanījās, pašvaldības ir spiestas šos pakalpojumus veikt, jo pakalpojums ir specifisks, viņš jābrauc no rīta un vakarā, pa dienu bērns nekur nav jāved," norāda Korčagins.

Tomēr nu ir dots stimuls, lai situāciju uzlabotu. Kandavas novada pašvaldība meklēs iespējas skolēnu pārvadāšanā sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām. Satiksmes ministrija (SM) gan uzsver – daļēja skolēnu pārvadāšanas nodošana valsts gādībā jau notiek un tā turpināsies.

"Autotransporta direkcija pēta šos maršrutus, runā ar konkrētām pašvaldībām, kur pagarināt vai izmainīt esošos reģionālos un vietējos maršrutā, tā, lai varētu šajā pašvaldības šos skolēnus pievest pēc iespējas tuvāk no mājas līdz pat skolai. Un tajā brīdī, kad šādu reģionālo maršrutu izmaina, jā, ir gadījumi, kad pašvaldības arī atsakās no saviem skolēniem pārvadājumiem vai būtiski samazina tos," saka SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Tiesa, izmaiņas nav iespējamas visās pašvaldībās, turklāt jārēķinās, ka turpinās arī skolu reforma un laukos skolēni var vēl vairāk attālināties no savām skolām.