Baltijas lauksaimnieki protesta akcijā Briselē iebildīs pret tiešmaksājumu netaisnīgo līmeni
Baltijas zemnieki pošas ceļam uz Briseli – viņi tur protestēs pret Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajā daudzgadu budžetā saglabāt nevienlīdzību tiešmaksājumos, kurus saņem Rietumeiropas zemnieki salīdzinājumā ar mūsējiem.
Visu trīs Baltijas valstu oficiālā nostāja ir tāda, ka tiešmaksājumu apjoms nav godīgs arī vēl šobrīd – tik daudzus gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Baltijas valstu zemnieki protestu iecerējuši ceturtdien – laikā, kad Briselē Eiropadome apspriedīs ES nākamo daudzgadu budžetu. Lauksaimnieki iebilst pret 2021.-2027. gada periodā atkārtoti pieļauto nevienlīdzību – Baltijas zemnieki saņems mazākus tiešmaksājumus nekā amata brāļi Vakareiropā.
Vidējais tiešmaksājumu līmenis ES ir 266 eiro par hektāru, bet Baltijas valstīs tas ir vismaz par 100 eiro mazāks, lai visi konkurē vienā tirgū.
Viens no argumentiem, ko līdz šim un arī pašlaik Eiropas lēmumpieņēmēji izmanto, ir tas, ka mums ir mazākas ražošanas izmaksas. Taču tā diemžēl sen vairs nav taisnība. Pie mums ražošanas izmaksas ir virs Eiropas vidējā. Balstoties uz tiem pašiem "Eurostat" datiem, ražošanas izmaksas Latvijā ir apmēram 113% no Eiropas vidējā.
Kopējais atbalsta samazinājums lauku attīstībai būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā pašreizējā daudzgadu budžetā. Lēsts, ka protesta akcijā piedalīsies vismaz 200 zemnieku, kuri atgādinās, ka pirms pieciem gadiem bija vienošanās, ka līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm tiešmaksājumu līmenis nebūs zemāks par 196 eiro.
"Teikšu godīgi, ka cerības mazas. Ņemot vērā "Brexit", gaidām, kas te beigās notiks. Visiem ir samazinājums, bet mēs esam labākā situācijā pret samazinājumu. Nav samazinājuma, bet maziņš pieaugums. Es saku, ka ir palicis līmenī," norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Latviju neapmierina arī iecerētais samazinājums Kohēzijas fonda līdzekļiem – kritums ir 13%. Līdzekļi šoreiz vairāk novirzīti tādām jaunām prioritātēm kā bēgļu krīzes risināšanai. Savā pozīcijā Latvija nav viena – kopā 13 dalībvalstis uzstāj turpināt labklājības atšķirību izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm.
Jaunas vajadzības ir labas, bet tās nedrīkst finansēt uz veco, labo politiku rēķina. Ja Eiropa vispār grib runāt par vienotām politikām, tādām kā vienota bezdarba atbalsta sistēma, tad – jo lielākas dzīves atšķirības starp valstīm, jo grūtāk tās ieviest.
Neskaidrības par jauno budžetu rada arī Lielbritānijas aiziešana no ES – radītais robs ES budžetā vēl nav aplēsts.
Tikmēr "Brexit" ēnā finanšu ministri spriež arī par to, ka eirozonai jāveido atsevišķi savs budžets, lai nepieciešamības gadījumā vienotās valūtas telpa spētu efektīvāk cīnīties pret finanšu krīzēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
