"Panāksim, ka strādāt ir motivēti visi, kuri var un atrodas Latvijā!" Uzzini, ko sola topošā valdība

Finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana un citi jautājumi – kādas būs valdības darba prioritātes?

Kā izriet no deklarācija rakstītā, "Jaunā Vienotība", "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir vienojušās kopīgi strādāt valdībā, kuras mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būs – eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums, nevienlīdzības samazināšana un tautas ataudze.

Valdības darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjomu paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Pēc topošās valdības deklarācijas projektā minētā, valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

Reģionāli sabalansēta finanšu resursu pieejamība

Topošā valdība iecerējusi īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas, kā eirozonas dalībvalsts uzņemtās saistības. No deklarācijā rakstītā izriet, ka topošā valdība plāno sagatavot likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem.

Tāpat plānots turpināt veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri iecerēts izmantot nozares aktuālajām prioritātēm.

"Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tajā skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā," tā minēts valdības deklarācijas projektā. 

Plāno celt minimālo algu un veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku

Topošā valdība plāno nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, savlaicīgi iecerēts izstrādāt un apstiprināt nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.

"Turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Nodrošināsim taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā," tā minēts topošās valdības deklarācijas projektā.

Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, plānots samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Pēc topošās valdības deklarācijas projektā minētā, politiķi plāno izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvās fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildus stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Tāpat plānots veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā arī mazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem plānots atvieglot birokrātiskos procesus un mazināt administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu nomaksai.

Topošā valdība apņēmusies turpināt pasākumu īstenošanu ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu nomaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, ar mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā.

Vienlaikus topošās valdības deklarācijas projektā teikts: "Pilnveidosim nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas, ģenerālvienošanās u.tml.)."

Tāpat politiķi sola uzstāt uz plašāku reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. Kā arī iecerēts ierobežot azartspēļu pieejamību un pilnveidot azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.

Cīņā ar naudas atmazgāšanu – vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Centrālās bankas paspārnē

Topošās valdības deklarācijas projektā minētais liecina, ka valdība turpinās iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kur vienlīdzīga attieksme ir pret visām dalībvalstīm. Tāpat valdība iecerējusi iestāties arī par pietiekošu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm.

"Uzstāsim uz vienotā tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu" pret "sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un ierobežot konkurenci. Iestāsimies par Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar naudas atmazgāšanu, stingri uzstāsim uz vienotu regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas paspārnē," minēts deklarācijas projektā.

Tāpat politiķi sola iestāties par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence. Savukārt stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku, politiķi plāno iestāties par kopīgu ietvaru un pasākumiem, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju par komersantu PVN saistībām.

Biznesa vide Latvijā – labākā Baltijā

Jaunā valdība sola panākt, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijā, un tiek panākta elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat politiķi sola veicināt Krievijas dabasgāzei alternatīvu piegādes avotu attīstību.

Kā izriet no deklarācijā rakstītā, politiķi sola panākt, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darba spēka izmaksas (darba nespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgas Baltijā, kā arī to, ka iekšējais tirgus ir raksturīgs ar godīgu konkurenci un Baltijā zemāko korupcijas līmeni, kā arī aizsargātu patērētāju.

"Panāksim, ka strādāt ir motivēti visi, kuri var un atrodas Latvijā. Izvērtēsim Imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai. Panāksim, ka pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās," rakstīts deklarācijas projektā.

Tāpat jau vēstīts, ka premjera amatam nominētā Kariņa (JV) Ministru kabinets plāno likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Sola veicināt mājokļu īres tirgus attīstību

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība sola ieviest jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību.

Valdības deklarācijas projektā tiek solīts pilnveidot un attīstīt mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī ieviest valsts atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai veicinātu jaunu īres dzīvokļu būvniecību attīstības centros.

Tāpat topošā valdība sola nodrošināt mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību.

Topošā valdība arī apņēmusies veicināt efektīvus būvniecības procesus, piemēram, panākt, ka procedūras būvniecības ieceru realizēšanai nodrošina drošību, bet ir ātrākās Baltijā.

Deklarācijas projektā arī pausta apņēmība ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu un radīt normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.

Tāpat topošā valdība apņēmusies noteikt skaidru būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu.

Jauns atkritumu apsaimniekošanas plāns un depozīta sistēmas ieviešana

Potenciālā jaunā valdība arī iecerējusi stiprināt Valsts vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomās, kā arī izstrādāt "Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030", nodrošinot racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG emisiju samazināšanu.

"Atbalstīsim dabas risinājumu pielietošanu klimata izmaiņu mazināšanai. Iedzīvināsim modernu aprites ekonomiku, t.sk., pieņemsim jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu. Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku pielietojumu," tā rakstīts deklarācijā. 

Plāno izvērtēt iespēju dzelzceļa elektrifikācijas projektu īstenot ierobežotā apmērā

Jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Deklarācijas projekts liecina, ka jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā: Rīgas-Daugavpils virzienā. Turklāt paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.

Tāpat plānots izvērtēt AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.

Lielo ostu darbībā jaunā valdība iecerējusi piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu – paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Vienlaikus topošā valdība plānoti turpināt īstenot dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu. Tostarp jaunā valdība centīsies panākt Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu finanšu perspektīvā finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti, kā arī atbalstīt Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt arī lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Jaunā valdība iecerējusi nodrošināt, lai tā lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Paredzēts rūpēties arī par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko "Rail Baltica" publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu.

Jaunā valdība plāno atbalstīt arī ES līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai – stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velosipēdu novietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

Paredzēts veikt sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Jaunā valdība atbalstīs arī ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. Šogad plānots izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu un iegūt ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.

Tāpat jaunā valdība iecerējusi turpināt sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī turpināt iesviest autobusa maršrutus "pēc pieprasījuma". Plānots veicināt arī viedas iespējas norēķiniem sabiedriskajā transportā.

Jaunā valdība paredzējusi arī turpināt mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Plānots stingri sekot veikto darbu kvalitātei, kā arī turpināt pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantos vietējos ceļus nododot pašvaldībām.

Iecerēts izvērtēt SIA "Latvijas autoceļu uzturētājs" darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.

Jaunā valdība arī iecerējusi aizstāvēt Latvijas kravu autopārvadātāju intereses ES, lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās ES valstīs, turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināt nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" biznesa plāna "Destination 2025" sekmīgu īstenošanu un tālāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celt aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju.

Plānots atbalstīt ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta ieviešanā un veicināt iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju plašāku izmantošanu.

Savukārt pasta nozarē jaunā valdība plāno nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts teritorijā, kā arī veicināt Latvijas iekļaušanos globālajās e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs.

Sola atbalstīt dažāda veida ģimenes

Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai topošā valdība sola atbalstīt dažāda veida ģimenes, tostarp jaunas, kuplas, viena vecāka un trūcīgas ģimenes, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas projekts.

Topošās valdības partneri vēl šorīt tikās, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas.

Kā pausts deklarācijas projektā, topošā valdība sola nodrošināt, ka jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas pieredze. Politiķi plāno nodrošināt pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz labvēlīgu pretimnākšanu, pirmsskolas mācību iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes situācijās.

Tāpat Kariņa valdība sekmēs kuplu ģimeņu veidošanos, proti, tiks turpināta tā sauktā Trešā bērna politika, kā arī paplašināta Latvijas Goda ģimenes programmu. Tāpat iecerēts nodrošināt atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem, kā arī ar atbilstošu politiku nodrošināt pienācīgu dzīves kvalitātes līmeni mazāk aizsargātām grupām, tostarp kuplām un viena vecāka ģimenēm.

Sekmēsim ģimenei sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts Mājokļa stratēģiju – jaunu mājvietu būvei, mājokļu paplašināšanai un renovācijai – mājokļa pieejamībai ģimenēm, atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei.

Politiķi sola atbalstīt ģimenes ar mērķtiecīgiem valsts atbalsta pasākumiem, kā arī daudzpusīgiem ģimeņu ikdienu atvieglojošiem pašvaldību pakalpojumiem. Iecerēts pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no bērna kārtas skaitļa, bet no aprūpējamo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti sākot ar diviem bērniem ģimenē.

Deklarācijā iekļauts arī solījums nodrošināt platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai sacensībai ar atbalstu ģimenēm.

Topošie ministri sola godināt sabiedrībā ģimenes vērtības un visādi veicināt izpratni par atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību. Tāpat deklarācijā politiķi apņēmušies veicināt ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā.

Mazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, iecerēts arī noteikt, ka apmaksātā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta. Tādējādi iecerēts panākt, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarot vecāku nopelnīto pensiju.

Bez ģimeņu atbalstīšanas Kariņa iecerējusi arī citus pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tostarp izstrādāt un sākt ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju, iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu.

Tāpat Kariņa valdības deklarācijā iekļauts solījums turpināt arī remigrācijas programmu, "www.paps.lv" ieviešot kā pastāvīgu programmu.

Savukārt veselīgas tautas ataudzes nodrošināšanai tiks veidots starpnozarisks sadarbības instruments bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai.

Cer panākt vismaz vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu 500 pasaules labāko augstskolu topā

Topošais Ministru kabinets savas darbības laikā cer panākt vismaz vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu 500 pasaules labāko augstskolu starpā.

Tāpat topošā valdība apņēmusies turpināt izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030), stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu un pilnveidot mācību procesu. Vienlaikus pausta vēlme mazināt birokrātisko slogu pedagogiem.

Deklarācijas projektā norādīts, ka valdība konsekventi nodrošinās kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā, vienlaikus izstrādājot un pieņemot grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.

Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību topošā valdība plāno pievērst ES pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

Tāpat solīts nodrošināt mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai, kā arī atbalstīt kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai plānots veidot efektīvu pārvaldības modeli, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanu, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanu.

Tie solīts turpināt profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

Topošā valdība plāno pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidojot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmējot internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.

Darbu plānā ir arī pedagoga profesijas prestiža celšana, stiprinot skolotāju – mentoru institūciju, un pedagogu un profesionālās attīstības stratēģiju, vienlaikus turpinot atbalstu sākotnējās pedagogu izglītības attīstīšanai. Tāpat plānots turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

Augstākās izglītības jomā topošā valdība plāno turpināt pakāpenisku studiju vietas bāzes finansējuma palielinājumu, kā arī atbalstīt studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. Kariņa topošās valdības deklarācijā tāpat pausts mērķis nodrošināt valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai starptautiski konkurētspējīgai uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu vērtējumā.

Plānots arī turpināt studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināt augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Topošā valdība grib panākt lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos.

Plānots arī spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti, akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

Visbeidzot topošā valdība vēlas sekmēt stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un zaļo ekonomiku, kā arī atbalstīt jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināt viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināt "Jaunatnes politikas valsts programmas" finansējuma apmēru.

Sola sekmēt un pakāpeniski ieviest latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reģionā

Valdības deklarācijā iekļauta apņemšanās sekmēt un pakāpeniski ieviest latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales reģionā.

Deklarācijas projekta sadaļā "Kultūra un nacionālā identitāte" iekļauts arī mērķis stiprināt novadmācību vispārējās izglītības iestādēs, kā arī solījums turpināt konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā.

Tāpat deklarācijas projektā minēts, ka nākamā valdība nodrošinās secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un stiprinās patriotismu visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības posmā.

Vēlas būtiski samazināt nelegālo TV izplatītāju skaitu

Topošais Ministru kabinets vēlas panākt nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Kariņa topošā valdība sola stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu valodā. Tāpat plānots īstenot sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus.

Deklarācijā uzsvērts uzdevums nodrošināt Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus, izveidot vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu.

Topošā valdība plāno apņemties uzlabot Latvijas sabiedrisko mediju "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" virszemes apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbūvi signāla pastiprināšanai.

Vienlaikus politiķi sola panākt nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Ieviešot grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, tiek solīts radikāli samazināt nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā.

Visbeidzot, plānots apņemties attīstīt valsts stratēģiskās komunikācijas programmu.

Plāno izvērtēt jaunas tiesas izveidošanu

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība sola nodrošināt ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīt realizētās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas un finanšu noziegumu jomā.

Topošā valdība apņēmusies veicināt personu tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. Tāpat iecerēts attīstīt modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā, kā arī stiprināt tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu.

Politiķi arī iecerējuši, ka nodrošināt stingrākus tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesus, kā arī stiprināt advokatūras atbildību un ētiku. Tāpat plānots turpināt stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu realizēšanu.

"Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim realizētās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. Attīstīsim un stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu resursus, tostarp, cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem," teikts deklarācijas projektā.

Attiecībā uz cīņu ar finanšu noziegumiem, jaunā valdība sola nepieciešamajā apjomā finansēt Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā ietverto prasību izpildi ar mērķi stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. "Moneyval" ziņojumā ietverto prasību izpilde, finansējuma nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība atbilstoši deklarācijai pievienotā sadarbības līguma noteikumiem.

Politiķi arī plāno izvērtēt iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju inovācijām.

Iekšējās drošības jomā plānots uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti, palielināt uzraugošā prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī attīstīt Iekšējās drošības biroju.

Politiķi sola uzlabot civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī, meklēt finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam un stiprināt Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.

Jaunā valdība arī sola turpināt Austrumu robežjoslas izbūvi un aprīkošanu, kā arī izveidot Latvijas interesēm atbilstošu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci apsardzes nozarē, iecerēts pilnveidot tās normatīvo regulējumu.

Kariņa veidotā valdība arī vēlas samazināt partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim.

Tāpat plānots attīstīt Valsts valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus, īstenot Liepājas cietuma būvniecību, izvērtēt tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbības finansējuma modeļus.

Jaunā valdība arī sadaļā par "Bezkompromisu tiesiskumu un likuma varu" iekļāvusi arī apņemšanos turpināt ar PSRS Valsts drošības komiteju saistīto dokumentu izpēti.

Aizsardzības jomā topošā valdība varētu stiprināt sabiedrības psiholoģisko noturību

Aizsardzības jomā jaunā valdība plāno apņemties turpināt stiprināt sabiedrības psiholoģisko noturību un pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā.

Jaunā valdība sola nodrošināt aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, lai sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem.

Tāpat politiķi apņemas veidot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, līdz 2022.gadam sagatavot un noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu NBS valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā.

"Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām nozares ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību," teikts deklarācijas projektā.

Vēl topošā valdība plāno turpināt līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīties ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Tāpat jaunveidojamā valdība plāno turpināt stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai politiķi apņemas veikt ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā, proti, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomās. Tāpat plānots nodrošināt materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā.

Topošā valdība arī iecerējusi veikt investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar citiem spēku veidiem, uzlabot Zemessardzes brigāžu kaujas gatavību.

"Ieguldīsim resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā, gan pakāpeniski paplašinot Valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās," teikts deklarācijas projektā.

Aizsardzības jomā iekļauta iecere sekmēt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spēj nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās iecerēts nodrošināt piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīt nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību.

Politiķi arī vēlas stiprināt valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, tiks veicināta atalgojuma celšana.

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus. Deklarācijas projektā minēts, ka tiks aizstāvētas Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības "Brexit" kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), ES un Lielbritānijas attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās, teikts dokumentā.

Tāpat noteikts, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam tiks atbalstīta finansējuma piešķiršana jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā. Pirmā no tām ir nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu, otrā – kopējās lauksaimniecības politikas jomā finansējumu saglabāt esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī panākt taisnīgu tiešmaksājumu politiku, bet trešā – finansējuma zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.

Iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, tiktu nodrošināta Latvijas aktīva dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāta stingra Latvijas Rietumu ģeopolitiskā orientācija, paredz deklarācijas projekts.

Dokuments arī vēsta par to, ka tiks veidota ES kā spēcīga nacionāla valstu savienība un tiks veicināta ciešāka sadarbība atbilstoši Latvijas un ES interesēm. Valdība arī apņemas veicināt vienotu ES ārējo un drošības politiku, kas balstīta ES līgumos un stiprina ES kopumā.

Savukārt attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm valdība apņemas iestāties par nepieciešamību dot skaidru ES perspektīvu tām valstīm, kuras, atbilstoši Lisabonas līguma 49.pantam, vēlas pievienoties ES – Ukraina, Gruzija un Moldova.

Valdības deklarācijas projektā arī minēts, ka tiks stiprinātas transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā. Tāpat tiktu stiprināts NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādējādi nostiprinot alianses lomu Eiropā.

Valdība arī apņemas aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

Vienlaikus tiktu stiprināta Latvijas piederība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam. Valdības deklarācijas projektā norādīts, ka Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt ES sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs politiskais redzējums.

Valdība apņemas veicināt aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tajā skaitā, lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā.

Tāpat pausta apņemšanās stiprināt reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā un citur pasaulē. Savukārt stiprinot Latvijas drošību un labklājību un veicinot tai un ES ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību, tiktu spēcināti attīstības sadarbības politikas instrumenti un palielināts tiem pieejamais finansējums.

Valdības deklarācijas projekts arī paredz uzlabot Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā.

Plāno ierobežot valsts pārvaldes institūciju vadītāju pilnvaru termiņu

Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība plāno ierobežot valsts pārvaldes institūciju vadītāju pilnvaru termiņu. Deklarācijā minēts, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā var būt ne ilgāk kā desmit gadus.

Tāpat deklarācijas sadaļā par valsts pārvaldi galvenais uzsvars likts uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Kariņa vadītais Ministru kabinets plāno turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības valsts kapitālsabiedrībās principu ieviešanu un sekmēt valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.

Tāpat jaunā valdība plāno nodrošināt virzību uz kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam kapitāldaļu turētājam.

Topošā valdība arī plāno turpināt valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai.

Vēlas digitalizēt un modernizēt valsts un pašvaldību pārvaldes procesus

Topošā valdība plāno digitalizēt un modernizēt valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tostarp virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli.

Tāpat topošā valdība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, e-pārvaldes un publisko pakalpojumu jomā plāno popularizēt esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo lietojumu.

Topošā valdība iecerējusi arī ieviest datu atvērtības principu – "atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato". Valdības deklarācijas projektā minēts, ka datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Pēc topošās valdības deklarācijas projektā minētā, politiķi plāno arī turpināt attīstīt vienas pieturas aģentūru pakalpojumu saņemšanu gan klātienē, gan digitāli, kā arī sekmēt iestāžu sadarbību tiešsaistē.