Bioloģiskie lauksaimnieki cer uz likumu izmaiņām, lai vieglāk vasarā ievestu ārvalstu darbaspēku

Ceturtdien, 7. februārī, Latvijas Universitātes (LU) jaunajā dabas zinību ēkā ap 190 bioloģisko saimnieku un agronomu, kā arī 70 valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji sprieda, ko darīt, lai bioloģiskā saimniekošanas sistēma būtu pilnvērtīga, efektīva, vieglāk pārvarētu dabas svārstības un kļūtu mazāk atkarīga no subsīdijām. Jo pašlaik ir daudzas nepilnības gan likumdošanā, gan saimniekošanas metodēs, kas traucē šai nozarei attīstīties vēl straujāk.

"Katru gadu saimniecību skaits palielinās, daudzi pāriet uz bioloģisko saimniecību. Tā ir ilgtspējīga, nestrādā vienai dienai," norāda Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Viena no nopietnākajām problēmām, ar ko saskaras bioloģiskie lauksaimnieki, ir darba roku trūkums, sevišķi ražas laikā.

"Lauksaimniecībā ir. Uz sezonas laiku tiek ievesti palīgstrādnieki. Droši vien jāvienkāršo sistēma, kā varētu uz sezonu ievest šādus strādniekus, kas varētu palīdzēt attīstīt. No Ukrainas, Baltkrievijas, tuvākās valstis. Vieglāk arī valodas barjeru pārvarēt, un ir saprotams, kāda ir lauksaimniecība Latvijā," bilst Norkārklis.

Daudzus zemniekus saniknojusi politiķu rīcība. Rudenī Saeimā atbalstu neguva likumprojekts par sēklu selekcionāru īpašnieku atbalstu.

Viens no veidiem, kā pamatīgi uzlabot bioloģisko saimniecību attīstību, ir Latvijas augsnes bagātināšana. Tā ir viena no karstākajām tēmām nozarē, kur kopīgiem spēkiem strādā zinātnieki, biologi un paši uzņēmēji.