Eiropa izveido uzraudzības sistēmu, lai neļautu svarīgus uzņēmumus pārdot aizdomīgiem investoriem no Ķīnas un Krievijas
Kamēr Latvijā uzņēmēji, īpaši tranzīta nozarē, Ķīnas investīcijas gaida kā nākamo lielo iespēju, Eiropā viedoklis par komunistu kontrolētās valsts naudu ir mainījies.
Pēdējos gados Ķīnas uzņēmumi ierauti spiegošanas skandālos, tādēļ turpmāk investīcijas no šīs un citām tā sauktajām trešajām valstīm Eiropas Komisija (EK) centīsies izsijāt labajās un sliktajās.
Ķīna šobrīd kļuvusi par otro lielāko ekonomiku pasaulē un turpina augt, tomēr visus noteikumus tur joprojām diktē vietējā Komunistiskā partija, kura rietumus uzskata par draudu un ienaidnieku. Tā savu biezo maciņu nekautrējas izmantot kritiķu apklusināšanai, tādēļ Eiropā sācis valdīt satraukums par to, kas notiktu, ja ķīniešiem ļautu, piemēram, iegādāties kādu ietekmīgu Eiropas mediju vai iegūt monopolu pār kādu stratēģiski svarīgu nozari.
Līdz šim tikai pusē Eiropas Savienības valstu pastāvēja dažādas trešo valstu investīciju skrīninga sistēmas, bet pārējo pieeja bija – dāvinātam zirgam zobos neskatās. Tagad tam būs jāmainās. Pirms ļaut kādas trešās valsts investoram iegādāties kontrolpaketi stratēģiski svarīgā uzņēmumā Eiropā, šīs valsts valdība konsultēsies ar pārējām un saņems EK atzinumu.
"Jaunā kārtība aizsargās Eiropu no investīcijām, kuru mērķi ir politiski, nevis ekonomiski. Runa ir par tiem sektoriem, kuri var ietekmēt sabiedrības drošību, sākot no lauksaimniecības un beidzot ar ražošanu," atklāja Eiropas Parlamenta deputāts Franks Prusts (Francijas republikāņu partija – EPP).
Saskaņā ar Eiropas pamatlīgumiem investīcijas ir katras valsts iekšēja darīšana, tādēļ EK atzinumam būs tikai ieteikuma raksturs. Tomēr, ja komisija sniegs negatīvu atzinumu un valsts tam neklausīs, tai būs jāspēj pamatot kādēļ.
Piemēram, ja uzņēmums, kas ražo kādu neaizstājamu detaļu "Airbus" lidmašīnās, nonāktu ārvalsts kontrolē, viss Eiropas aviosektors būtu no tās atkarīgs. Ir arī piemērs no dzīves – daži uzņēmēji ir gatavi atdot Ķīnai monopolu pār elektroautomobiļu akumulatoru ražošanu, tādējādi atdodot tai kontroli pār visas autoindustrijas nākotni. Galavārds pār šiem darījumiem joprojām piederēs valstīm pašām, bet vismaz tās vairs nevarēs teikt – tā sanāca, mēs nezinājām.
Latvijas gadījumā lielākās bažas gan ir ne par Ķīnas investīcijām, kuru mūsu reģionā joprojām nav ļoti daudz, bet gan par iespējamajiem Krievijas mēģinājumiem vairot savu ietekmi. Tādēļ Latvijas eiroparlamentārieši panākuši, ka skrīninga sistēma attieksies ne tikai uz tādām nozarēm kā kosmosa izpēte un ieroču ražošana, bet arī mediju pirkšanas un pārdošanas darījumiem.
"Mēs neesam Ķīnas investīciju galvenais objekts, būdami maza ES dalībvalsts. Bet Krievijas gan – tiešā un netiešā veidā. Un mums ir ārkārtīgi svarīgi ar to, ka būs labākas iespējas mūsu kontrolējošajiem dienestiem šo investīciju uzraudzīšanai, vai tā ir vēlama, vai ne, dabūt informāciju no citas ES dalībvalsts, kas līdz šim īsti nestrādāja," stāsta EP deputāts Roberts Zīle (NA-ECR).
Debates par jauno sistēmu EP noslēdzās trešdien, bet balsojums gaidāms ceturtdien. Paredzams, ka deputātu vairākums to atbalstīs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
