Digitālais pirātisms: arvien lielāku lomu sāk spēlēt nelegāli straumēšanas servisi

Neatklājot mājaslapas adresi, Valsts policija (VP) paziņojusi, ka apturējusi divas Latvijā bāzētas vietnes, kas internetā piedāvājusi skatīties filmas.

Katrā no tām bijusi ap 2000 filmu liela kolekcija. Skatītājiem nekas nebija jāmaksā, taču vietnes izveidotāji tik un tā pelnīja.

"To finansējumu viņi saņem no reklāmas devējiem," skaidro VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Biržs.

"Uz tādu apjomu, tie ir aptuveni 1000 eiro, kas tiek nopelnīti," saka digitālās reklāmas eksperte Irbe Zolneroviča. Šis aprēķins balstīts uz policijas datiem, ka ik mēnesi vietnes saņēmušas ap miljona domēnu pieprasījumu. Viens tūkstotis eiro mēnesī sešu gadu garumā. Tik ilgi vietnes darbojās.

Shēma ir vienkārša. Līdzinās tai, uz kuru cer viltus ziņu portāli. Klikšķu skaits. Tur, kur to ir daudz, algoritms pats var novirzīt daļu vietējai auditorijai paredzētās reklāmas. Arī uz nelegālu filmu portāliem.

"Ja kāds no cilvēkiem, kas ienāk mājas lapā uzspiež uz tām reklāmām, tas mājaslapas īpašnieks saņem daļu naudiņas," norāda digitālās reklāmas eksperte.

Par to, ka ar reklāmas naudu tiek atbalstīts pirātisms, var ziņot. Taču diez vai to darīs tie, kas vēlas baudīt bezmaksas filmas.

Taču šādas vietnes Latvijā ir mazākums. Daudz lielāks resurss atrodas aiz robežām. Piemēram, LNT Ziņas atrada vietni, kur vienkopus pieejami pasaules populārāko straumēšanas servisu produkti.

Daļu satura, piemēram, "HBO" seriālus, piedāvā arī legālie servisi Latvijā. Taču kaut ko darīt var tikai pats satura īpašnieks, "HBO". "Viņš ir īpašnieks, viņš vēršas policijā," skaidro "Lattelecom" Regulēšanas un uzņēmuma darbības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Smirnova.

Tas ir līdzīgi, kā ar viltotām zīmolu precēm. Ekspertīzes un iznīcināšanu, tostarp Latvijā maksā šo preču zīmju turētājs. "Viens no "Lattelecom" grupas uzņēmumiem ir arī satura ražotājs, "Helio media", kur viņš ir satura īpašnieks, un ir vērsies policijā un piedalījies tiesas procesos," skaidro "Lattelecom" pārstāve.

Teorētiski ārvalstu nelegālos servisus var padarīt nepieejamos no Latvijas IP adresēm, taču tam ir daudz juridisku un praktisku šķēršļu. Taču biedrībā par legālu saturu atzīts – problēmu ar nelicencētiem "kabeļatoriem" sāk izspiest tieši filmu straumēšana.

"Tur policija, man liekas, ir labi tikusi galā, vienkārši jāturpina iesāktais, jādabū vairāk tiesas precedenti, bet lielais izaicinājums ir digitālā vide," teic biedrības "Par legālu saturu" izpilddirektore Dace Kotzeva.

Biedrībā atzīst, ka efektīvākais veids būtu tieši pieejas bloķēšana populārākajām vietnēm. Lai gan, nereti bloķējot vienu adresi, tā sāk jaunu dzīvi ar citu nosaukumu.