Saeima sāk darbu pie kārtējās administratīvi teritoriālās reformas

Atbalstītāji uzstāj, ka reforma esot vienīgais veids, kā Latvijā izveidot stipras un dzīvotspējīgas pašvaldības, savukārt kritiķi uzstāj, ka valdības plāni esot pārāk nekonkrēti.

Plānus turpināt jau pirms 20 gadiem iesākto reģionu reformu pēc Saeimas vēlēšanām skaļi sludināja lielākā daļa partiju. Politiķi uzskata, ka vairums Latvijas pašvaldību esot pārāk mazas un finansiāli nepastāvīgas.

Piemēram, vairāk nekā 80% pašvaldību saņem dotācijas un mazāk nekā puse no tām spēj realizēt miljonu eiro vērtus projektus. Tādēļ reforma esot jāuztver kā iespēja.

"Lai realizētu šo iespēju – iespēju izdarīt to darbu, ko nav izdarījuši iepriekšējie parlamenti, iespēju uzlabot dzīves kvalitāti mūsu cilvēkiem un iespēju radīt tādas administratīvās vienības, kuras ir spējīgas dzīvot 21. gadsimtā," atzina Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP).

Konkrēts reformas plāns valdībai jāizstrādā līdz 1. decembrim. Atklāti pret reformas sākšanu neviens deputāts nebalsoja. Opozīcija balsojumā atturējās.

Deputāts un Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis norādīja, ka likumprojekts esot pārāk nekonkrēts. "Tas, ko man gribējās redzēt, daudz konkrētāk, kuras tad ir tās konkrētās pašvaldības, kas neizpilda šīs te likuma prasības, kuras ir tās pašvaldības, kuras ir tā problēma, bet – pats galvenais – vismaz saprast aptuvenu virzienu, kaut vai aptuvenu virzienu, kurā virzienā plāno valdība strādāt."

Plānots, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji varēs balsot jau pēc jaunā administratīvā dalījuma.