"Žēl skatīties, kā viss aiziet postā, visi dzīvnieki!" Nedēļas nogalē aktīvi dedzināta pērnā zāle

Ceļa vienā pusē redzami putni, taču otrā – viss ir melns un jūtama asa deguma smaka. Te sestdien reģistrēts plašākais nedēļas nogales kūlas ugunsgrēks.

Labi redzēt, kādu postu nodara pērnās zāles dedzināšana, var Salas pagasta Pavasaros, te sestdien kūlas ugunsgrēks plosījās vairāk nekā 60 ha platībā. Turklāt uguns skāris arī Ķemeru Nacionālo parku, kas ir iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "NATURA 2000".

"Parks vai nav parks, bet, man liekas, ka cilvēkiem jābūt tomēr bišķin jau nu saprātīgiem un izglītotiem, vienkārši – žēl skatīties, kā viss aiziet postā, visi putni un viss kas, visi dzīvnieki," bēdājas vietējā iedzīvotāja Silvija.

Vietējie runā, ka, iespējams, ugunsgrēks sācies no kāda nelegāli ierīkota dārziņa teritorijas. Liesmas draudējušas pārmesties arī uz tuvējām dzīvojamām mājām.

Šogad ugunsdzēsēji saistībā ar kūlas degšanu kopumā saņēmuši jau vairāk nekā 1200 izsaukumus. Sestdien reģistrēts lielākais pērnās zāles degšanas gadījumu skaits – 201 ugunsgrēks kopumā 460 hektāru platībā. Ugunsdzēsēji bažījās, ka aprīlis, kuru sola sausu un saulainu, var sagādāt antirekordu.

Inta Palkavniece

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Katru gadu kūlas degšanas skaits un platības ir atkarīgas ne tikai no cilvēku apziņas, bet arī no laikapstākļiem. Šobrīd, ja mēs salīdzinām ar pērno gadu, kūlas ugunsgrēku skaits ir uz pusi lielāks nekā 2018. gadā. Cilvēkiem ir jāsakopj savas nesakoptās teritorijas bez kūlas dedzināšanas, ir jāpieskata ugunskuri, jo no tiem arī bieži izceļas ugunsgrēki.

Katru dienu līdz ar pērno zāli vidēji nodeg arī četras līdz piecas ēkas. Nedēļas nogalē, mēģinot dzēst liesmas, rokas, kaklu, galvu un kāda pusaudze pat seju apdedzinājuši arī cilvēki.