Uz saturu

"Nelaime mūs satuvināja!" Atklāts Černobiļas likvidatora stāsts par 30 dienām radiācijas perēklī

Piektdien, 26. aprīlī, atceres pasākumā pulcējās Latvijas černobiļieši – tie, kuri savulaik tika sūtīti likvidēt Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas sekas.

2019. gada 26. aprīlī 20:00

Viņu vidū – arī Ēvalds Bočs, kurš uz bīstamo vietu devās brīvprātīgi, lai ātrāk tiktu vaļā no dienesta. Piedāvājums bijis vienkāršs: īss, bīstams darbs reaktorā, un brīvlaišana no vairāku gadu dienesta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piektdien aprit 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm – 800 000 cilvēku. Tostarp arī Ēvalds Bočs, kurš jau gadu bija pavadījis armijā, un 1987. gadā tika iesaukts vēlreiz. Gadu pēc avārijas viņš ar buldozeru šķūrēja smiltis virs sagandētās zemes un labprātīgi devās reaktora pagrabos, lai nēsātu cementu.

"Pie reaktora bija tāds, krievu mēlē – rižij ļes – rudais mežs. Pilnībā nokaltis no lielās radiācijas. Es uz buldozera smiltis līdzināju. Smiltis bija ar pūtēju sapūstas no Pripetas upes. Mežš bija nogāzts, bērām virsū. Kādas bija bailes? Mēs neko nezinājām! Par nākotni nedomājām, ka slimosim," stāsta Bočs.

Vienīgie norādījumi bija – bez marles apsēja nevajag apkārt staigāt, sargāt pašam sevi. Viena no radiācijas izraisītajām dīvainībām bija pēkšņas ķermeņa sāpes.

"Visiem zobi sāpēja. Ne veselie, bet kuri bija ar bojājumiem, tie sāpēja. Ļoti daudziem sāpēja," atminas Bočs.

Bīstamais darbs tolaik jaunos karavīrus satuvināja. Ja dienestā bija ģedovčina jeb pamatīga vardarbība un jauniņo sišana, Černobiļā nekas tāds nenotika.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Es biju gatavojies atkal savu vietu zem saules izcīnīt. Bet tur viss bija citādi. Ļoti draudzīgi. Varbūt tā nelaime mūs satuvināja," bilst Bočs.

Līdz 50 gadu vecumam Ēvaldam ar veselību viss bija kārtībā. Pēc tam pārciesti vairāki insulti. Vai tā bijusi Černobiļas loma, – nav skaidrs. Aizvien tiek pētītas Černobiļas katastrofas patiesie apmēri, ko PSRS apzināti slēpa.

"Šobrīd Ukrainas puse izvirzījusi versiju, ka bojā gājuši 25 000 cilvēku, kas bija iesaistīti. Jā, tas ir milzīgs skaitlis, jebkura cilvēka dzīvība ir piemiņas vērta," TV3 Ziņām norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

No Latvijas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 6000, tostarp vairāk nekā 3000 no viņiem ir ieguvuši invaliditāti, vēl 1500 cilvēku ir miruši.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm