Tuvākajos gados Latvijā trūks augsti kvalificēti un vidējā profesionālā līmeņa darbinieki
Kādu darbinieki trūkst, un trūks arī nākotnē? Kādu darbinieku ir par daudz, un kuriem nebūs darba? Ekonomika mainās strauji un pēdējos gados par šiem jautājumiem tiek runāts arvien vairāk. Arī Ekonomikas ministrija nupat pabeigusi plašu pētījumu par to.
Vairākas tendences esot ļoti skaidras- pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka strauji kritīšoties. Toties arvien lielāks deficīts būs dažādu tehnoloģiju speciālisti. Turklāt uzņēmumiem pašiem jābūt daudz aktīvākiem, lai jauniešus mudinātu šīs profesijas apgūt.
Darba tirgus nākotne Latvijā ir problemātiska, arvien samazināsies pieprasījums pēc mazkvalificēta darba spēka, vienlaikus jaunieši nelabprāt apgūst tās profesijas, kas nepieciešamas darba devējiem.
Šobrīd mazkvalificētiem darbiniekiem atalgojums ceļas, jo viņu darba rokas ir pieprasītas, bet tuvākajos gados, uzņēmējiem ieviešot arvien vairāk automatizētus procesus, tas strauji mainīsies. Ekonomikas ministrijas pasūtītājā pētījumā secināts, ka joprojām 30% no jauniešiem darba tirgū nonāk vien ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, šādu mazkvalificētu strādnieku pieaugumu valsts nedrīkstot pieļaut.
Ir ļoti daudzas nozares vai atsevišķi uzņēmumi, kuri ir būvējuši savu biznesa modeli, balstoties uz salīdzinoši lēta darba spēka izmantošanu, un šis biznesa modelis vairs nav ilgtspējīgs. Jo demogrāfijas tendences ir tādas, kādas tās ir, esam vienotajā Eiropas Savienības tirgū, mums ir vienkārši jākļūst produktīvākiem.
Tikmēr jau tuvāko piecu gadu laikā veidosies līdz pat 17 000 darbinieku iztrūkums dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu jomās.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda: "Augsti kvalificēto darbinieku trūkums, īpaši, ja mēs runājam par IKT jomu, bet te nav runa par programmētājiem. Mēs runājam par kvalifikāciju un prasmēm medicīnā, mašīnbūvē, kokrūpniecībā, pārtikā, pakalpojumu sektorā, visur IKT prasmes ir nepieciešamas."
Tikmēr izglītības speciālisti uzsver, ka pašām nozarēm ir daudz intensīvāk jāstrādā pie mārketinga un savas jomas popularizēšanas. Tas, ka valsts pasaka jomas, kur trūkst darbinieku, reti kuru jaunieti pēc skolas beigšanas motivē, lielākoties izvēlē par labu krīt tam, kas jauniešus interesē.
Es secinu, – cik atraktīva un aktīva būs pati nozare gan pieaugušo, gan jauniešu vidū, tik arī viņa dabūs pie sevis nācējus.
Pieprasījums būs pēc vidējo profesionālo izglītību ieguvušajiem jauniešiem. Darbaspēka iztrūkums šajā ziņā veidos pat 31 000 darbinieku, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Arodskolām, lai pievilinātu jauniešus mācīties amatu, daudz jāstrādā pie prestiža celšanas, jo par šo vidējo izglītību valda daudz mītu.
Traidās norāda: "Pirmkārt, ir daudz stereotipu. Jaunieši domā, ka, piemēram, lauksaimniecības tehniķis ir gumijas zābakos, dubļos līdz ceļiem, netīrām rokām un ceļiem, nošmulējies. Bet, ja mēs paskatāmies uz to traktoru šodien, tad tas patiesībā ir kompjūters, bet vai jaunietis to zina, ja viņš dzīvo pilsētā?"
Šobrīd Latvijā ir problēmas ar gados vecāku cilvēku nodarbinātību – no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem teju 40% ir vecumā virs 50 gadiem, tādēļ jāpanāk strādājošo kvalifikācijas celšana vai jaunu prasmju apgūšana. Tā kā darba tirgus kļūst arvien vairāk atkarīgs no tehnoloģiju attīstības, būtiskas ir strādājošo digitālās iemaņas un datorprasme.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
