Igaunijas jaunie zinātnieki aicina uz "zinātnes bēru gājienu"

"Pieminot nelaiķi, aicinām atnest līdzi sveces un ziedus," teikts rīkotāju aicinājumā. Protestētāji pulcēsies pie parlamenta, lai no turienes dotos uz valdības ēku, kur pusdienlaikā gaidāma ministru kabineta preses konference.

Manifestācijas dalībnieki gatavojas pieprasīt premjerministra Jiri Ratasa un viņa valdības demisiju. Rīkotāji aicina gājienam pievienoties skolu un augstskolu beidzējus, norādot, ka valdības plāniem būs tieša ietekme uz viņu nākotni.

Igaunijas valdība pirmdien paziņoja, ka panākusi principiālu vienošanos par valsts budžeta stratēģiju laika posmam no 2020. līdz 2023. gadam, un attiecīgie likumprojekti iekļauti valdības ceturtdienas sēdes darba kārtībā.

Kā atgādina laikraksts "Postimees", pagājušā gada decembrī vienošanos par zinātnes finansējuma palielināšanu līdz 1% no IKP parakstīja visas Igaunijas partijas, izņemot Konservatīvo tautas partiju (EKRE), kura paziņoja, ka šis plāns neesot pietiekami ambiciozs un finansējumu vajadzētu palielināt pat līdz 2% no IKP. Kā tobrīd izteicās premjers un Centra partijas līderis Jiri Ratass, "šī ir laba ziņa un paraksts garantē, ka dotais vārds jātur".

Taču tagad kļuvis skaidrs, ka arī turpmākajos četros gados zinātnes finansējums palīks līdzšinējā līmenī – 0,71% no IKP.

Sapratni par zinātnieku vilšanos jau paudusi arī prezidente Kersti Kaljulaida.

"Ko vērts ir politiķa dotais vārds? Un paraksts? Es saprotu mūsu uzņēmēju, zinātnieku kopienas, universitāšu vilšanos, ja valdošā koalīcija tiešām atteiksies no nodoma paaugstināt zinātnes finansējumu līdz 1% no IKP," viņa norādījusi, piebilstot, ka vēlētājiem tagad būtu jādod savs novērtējums vārda neturētājiem.

"Taču runa nav tikai par attiecībām starp politiķiem un vēlētājiem. Runa ir par gudrāku strādāšanu. Runa ir par labākām algām, jo gudri padarīts darbs ļauj maksāt lielākas algas. Runa ir par mūsu uzņēmumu spēju turpināt augt un attīsties šeit, Igaunijā, nevis algu spiediena apstākļos pārcelt ražošanu kaut kur citur, jo neizdodas palielināt pievienoto vērtību," uzsvērusi prezidente.

Kā izteikusies Kaljulaida, ja zinātniekiem zudīs ticība, ka viņi spēj kalpot cilvēcei, strādājot savā zemē, viņi pametīs Igauniju.

"Ja pazudīs pētniecības projekti, pazudīs arī laba augstākā izglītība. Ja pazudīs pētniecības projekti, pazudīs arī to labvēlīgā ietekme uz ekonomiku. Ja tā notiks, igauņu uzņēmumi vairs nevarēs cerēt uz mūsu vietējās pētnieciskās darbības augļiem. Tad mēs pārvērtīsimies par valsti, kur labākie risinājumi nāk no citurienes un lielākie ieņēmumi aizceļo citur. Vai tādu Igauniju mēs vēlamies redzēt? Es nē," paziņojusi prezidente, solot tuvākajā laikā sapulcināt parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus, Zinātņu akadēmijas, darba devēju un augstskolu rektoru padomes pārstāvjus, lai pārrunātu šo jautājumu.