ES līderi nespēj vienoties par bloka augstākajiem amatiem
Eiropas Savienības (ES) līderu sarunas par to, kuram būtu jāieņem vadošie un ietekmīgākie amati blokā, ir pamatīgi ievilkušās. Vienošanos par kandidātiem bija jāpieņem svētdienas vakarā, taču asas diskusijas un nevienprātība Briselē turpinājās visu pagājušo nakti.
Žurnāliste
Galvenais domstarpību cēlonis ir nespēja vienoties par to, kā tad būtu jāizraugās cilvēki, kas ieņems augstos amatus Eiropā. Līdz šim bijusi prakse, ka partijai, kas vēlēšanās saņēmusi visvairāk balsu, tagad pienāktos Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amats. Proti, Žana Kloda Junkera vietā būtu jāstājas Eiropas Tautas partijas līderim Manfrēdam Vēberam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Es esmu atkārtoti uzstājis Eiropas Padomei, ka mums ir jāievēro "Špicenkandidat" princips, kas nosaka, ka vadošais kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam pieder politiskajam blokam, kas uzvarēja vēlēšanās. Tas ir tas, ko mēs esam apsolījuši saviem vēlētājiem, un, es nesaprotu, par ko šobrīd mēs diskutējam," atzina Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
Pret to iebilst Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas uzskata, ka komisijas prezidents jāizvēlas dalībvalstu līderiem pēc saviem ieskatiem.
Šobrīd EK prezidenta amatam tiek virzīts sociālistu vadošais kandidāts Franss Timmermanss. Pret viņa kandidatūru kategoriski iebilst Višegrādas grupa, kurā pārstāvēta Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Lai kāds no pretendentiem varētu tikt izvirzīts par Eiropadomes kandidātu, viņam jāiegūst atbalsts vismaz no 21 dalībvalsts, kas pārstāv vismaz 65% Eiropas pilsoņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
