Kā darbojas "fantoma hakeru" krāpšana un kā no tās izvairīties?

Kā vēsta "Euronews", šīs krāpšanas parasti notiek vairākos posmos un ir rūpīgi izstrādātas, lai radītu paniku un mudinātu cilvēku rīkoties nepārdomāti.

Pirmais solis nereti ir viltus tehniskā atbalsta brīdinājums. Cilvēks var saņemt uznirstošu paziņojumu datorā, īsziņu vai telefona zvanu, kurā tiek apgalvots, ka ierīci skāris vīruss vai noticis kiberuzbrukums.

Piezvanot norādītajam numuram, krāpnieks, uzdodoties par tehniskā atbalsta speciālistu, var lūgt lejupielādēt attālinātās piekļuves programmu. Ar to stāsts parasti nebeidzas.

Nākamajā posmā ar upuri sazinās cita persona, kas uzdodas par bankas darbinieku. Viņš apgalvo, ka bankas konts tiekot uzlauzts un steidzami nepieciešama rīcība. Lai radītu uzticamības iespaidu, krāpnieki bieži izmanto tālruņa numuru viltošanas tehnoloģijas, tādēļ zvans var šķist nācis no īstas bankas.

Pēc tam cilvēkam tiek lūgts pieslēgties internetbankai vai pārbaudīt konta atlikumu. Tā kā krāpniekiem jau ir piekļuve ierīcei, viņi var redzēt ievadītos datus.

Noslēdzošajā posmā sarunā iesaistās vēl viena persona, kas uzdodas par policijas, centrālās bankas vai citas valsts iestādes pārstāvi. Krāpnieki cenšas pārliecināt upuri, ka vienīgais veids, kā pasargāt savus uzkrājumus, ir steidzami pārskaitīt naudu uz "drošu kontu". Tomēr šāds konts patiesībā pieder pašiem krāpniekiem.

Dažos gadījumos cilvēki tiek mudināti iegādāties kriptovalūtas vai zelta stieņus, citos gadījumos tiek prasīts instalēt īpašas lietotnes, kas it kā paātrina naudas pārskaitījumus. Patiesībā tās ļauj noziedzniekiem pilnībā piekļūt ierīcei un iztukšot kontu.

Eksperti uzsver, ka galvenais krāpnieku ierocis ir psiholoģiskais spiediens. Viņu taktika gandrīz vienmēr balstās uz steidzamības sajūtas radīšanu un mēģinājumu panākt, lai cilvēks rīkotos panikā.

Lai pasargātos no šādām shēmām, finanšu eksperti iesaka nekad neuzticēties negaidītiem zvaniem, īsziņām vai paziņojumiem, kas saistīti ar bankas kontu vai datora drošību. Ja rodas aizdomas par krāpšanu, ieteicams nekavējoties pārtraukt sarunu un sazināties ar banku, izmantojot oficiālo tālruņa numuru.

"Nozīmīgi atcerēties, ka neviena banka, tehnoloģiju kompānija vai valsts iestāde nekad nelūgs pārskaitīt uzkrājumus uz "drošu kontu" vai iegādāties zeltu un kriptovalūtas, lai pasargātu naudu," norāda eksperti.

Rakstā uzmanība pievērsta arī citai shēmai – tā dēvētajiem "fantoma parādiem". Šajā gadījumā krāpnieki necenšas piekļūt bankas kontam, bet pieprasa samaksu par neeksistējošiem, jau dzēstiem vai sen noilgotiem parādiem.

Pateicoties mākslīgā intelekta rīkiem, viltotie paziņojumi kļuvuši daudz pārliecinošāki. Krāpnieki var sagatavot juridiska stila vēstules vietējā valodā, izmantot publiski pieejamu informāciju par personu un pat atdarināt amatpersonu balsis. Īpaši bieži par mērķi tiek izvēlēti seniori.

Speciālisti iesaka ikvienam, kurš saņem aizdomīgus zvanus par parādiem vai drošības incidentiem, nekavējoties pārtraukt sarunu, bloķēt zvanītāju un pārbaudīt informāciju neatkarīgos avotos.