Brisele vēlas būvēt mākslīgā intelekta gigarūpnīcas, bet ne visas valstis vēlas iesaistīties

Brisele gatavojas ieguldīt miljardiem eiro mākslīgā intelekta datu centru izveidē, tomēr ne visas bloka valstis ir gatavas šim projektam piešķirt līdzekļus. Briseles iecere attīstīt mākslīgā intelekta infrastruktūru liek Eiropas galvaspilsētām meklēt investīcijas, pretējā gadījumā tās riskē vēl vairāk atpalikt no konkurentiem.

Divas trešdaļas bloka dalībvalstu ir apsolījušas finansējumu ES plānam izveidot septiņus lielus mākslīgā intelekta skaitļošanas centrus. Tas ir viens no nozīmīgākajiem ES rūpniecības politikas projektiem sacensībā par mākslīgā intelekta infrastruktūru. Taču deviņas valstis nav gatavas piešķirt līdzekļus laikā, kad valstu budžeti jau tā ir saspringti.

Līdz šim pasaules līdere mākslīgā intelekta infrastruktūras attīstībā ir bijusi ASV. Tādi uzņēmumi kā "OpenAI", "Anthropic" un Īlona Maska uzņēmums "xAI" ir investējuši miljardiem dolāru tādos projektos, kā "Stargate" un "Colossus", paplašinot datu centru jaudas.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pērn paziņoja par plānu izmantot ES finansējumu, lai visā bloka izveidotu septiņas tā sauktās gigarūpnīcas jeb "gigafactories" mākslīgā intelekta vajadzībām. No tām trīs būtu lielas, bet četras mazākas. To uzdevums būtu palīdzēt pētniekiem un jaunuzņēmumiem apmācīt ļoti lielus mākslīgā intelekta modeļus.

Pirms šo centru izveides valdībām jāapņemas iegādāties skaitļošanas jaudu no savas valsts gigarūpnīcas projekta. Šiem solījumiem jābūt vienādiem vai lielākiem par ES piešķirto finansējumu. Tas ir būtiski, lai pārliecinātu privātos investorus, kuri saskaras ar augstām enerģijas cenām un sarežģītu atļauju saņemšanas procesu.

Daļai valstu ieguldījumi šķiet nepieņemami

Līdz jūlija beigām dalībvalstīm bija jāinformē Eiropas Komisija par saviem plāniem. Saskaņā ar Komisijas dokumentiem aptuveni divas trešdaļas valstu ir apsolījušas kopumā ap trīs miljardiem eiro, lai atbalstītu uzņēmumu konsorcijus, kas vēlas uzņemt kādu no septiņiem centriem.

Tomēr daļai valdību vairāku desmitu vai pat simtu miljonu eiro ieguldījumi nākamajā desmitgadē šķiet nepieņemami, raksta "Politico".

Nīderlande martā paziņoja, ka pašreizējā budžetā nav vietas šādām finanšu saistībām. Hāga norādīja, ka dod priekšroku elastīgākai un ilgtspējīgākai mākslīgā intelekta infrastruktūras attīstībai, nevis lieliem iepriekšējiem finanšu solījumiem.

Dažas valstis jau ir ieguldījušas citos mākslīgā intelekta projektos, tāpēc šobrīd vēlas koncentrēties uz tiem.

Eiropas Komisija uzsver, ka šis projekts kļūs par lielu publiskās un privātās partnerības modeli. Valsts finansējums nepārsniegs 35% no kopējām investīcijām, tādēļ atlikušo daļu būs jāsedz uzņēmumiem.

Interesi jau pauduši vairāki Eiropas uzņēmumi. Spānijā telekomunikāciju uzņēmums "Telefónica" un banka "Banco Santander" ir apvienojušies kopīgā pieteikumā. Tomēr projektam ir arī kritiķi, kuri apšauba šādu gigarūpnīcu ekonomisko pamatojumu.

ES valstis AI gigarūpnīcām sola miljardus, Latvija – 15 miljonus eiro

Francija, Dānija, Polija un Čehija sola ieguldīt 100 miljonus eiro mazākajās gigarūpnīcās. Savukārt Portugāle, Spānija, Vācija, Itālija un Grieķija plāno ieguldīt 200 miljonus eiro lielākajos centros.

Ambiciozākais projekts ir Vācijai. Tā papildus jau apsolījusi vēl 800 miljonus eiro, tādējādi kopējo valsts ieguldījumu palielinot līdz vienam miljardam eiro.

Mazākas summas sola citas valstis. Latvijas solījums ir 15 miljoni eiro. Tas ir viens no mazākajiem finansējumiem starp valstīm, kas projektu atbalstījušas. Mazāk par Latviju paredzējusi tikai Lietuva – 1 miljonu eiro, savukārt Horvātija un Īrija – pa 10 miljoniem.

"Brīnums, kas kļūs par realitāti"

Eiropas Komisijas digitālās politikas ģenerāldirektors Roberto Viola februārī šo iniciatīvu nosauca par "brīnumu, kas kļūst par realitāti".

Plānots, ka Eiropas Komisija nākamā gada sākumā izvēlēsies septiņus uzvarējušos projektus. Katrs no tiem sākotnēji saņems 100 līdz 200 miljonus eiro, bet vēlāk finansējums varētu pieaugt līdz 400 līdz 800 miljoniem eiro.

Daudzās valstīs jau notiek budžeta sagatavošana, lai gan vēl nav zināms, vai tieši viņu projekts tiks izvēlēts. Piemēram, Polijas valdība jūlijā apstiprināja 100 miljonu eiro saistības, savukārt Lietuva savu finansējuma solījumu apstiprināja jūlija vidū.

Faktiskās izmaksas valstīm sāksies tikai tad, kad gigarūpnīcas sāks darboties un valdības kļūs par garantētiem klientiem. Piemēram, Īrija, kas Francijas projektam apsolījusi 10 miljonus eiro, norāda, ka pirmajos 18 mēnešos notiks centra sagatavošana un publiskie maksājumi sāksies tikai pēc tam.

Ja viss noritēs pēc plāna, uzvarētāji tiks izraudzīti 2027. gada sākumā, bet centru būvniecība ilgs aptuveni pusotru gadu. Tas nozīmē, ka daudzas valstis reālos maksājumus sāks veikt tikai 2028. gadā, un tie būs sadalīti vairāku nākamo gadu laikā.