Par "Riga.lv" likvidāciju rīdziniekiem būs jāpiemaksā – nodibinājumam lieli zaudējumi, neskaidrības par finansēm

Iestāde šogad jau paguvusi sakrāt parādus 235 000 eiro apmērā. Likvidācija būs ilgs un sarežģīts process, tāpat kā auditi, kurus iecerēts veikt vairākās pilsētas kapitālsabiedrībās, – tie izmaksās 1,5 miljonus.

Pirmie signāli no politiķiem par "Riga.lv" likvidāciju izskanēja jau jūnija vidū, taču pirmdien konkretizēti iespējamie termiņi, un nedaudz ieskicēta situācija nodibinājumā. Vismaz septiņi līdz astoņi mēneši būs nepieciešami, lai likvidētu "Riga.lv", kurai iepriekšējo trīs gadu laikā pašvaldība piešķīrusi dotāciju vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.

Valsts kontroles revīzijā secināja, – "Riga.lv" finanšu atskaitēs esot uzrādīti nepatiesi finanšu dati. Šogad no pašvaldības budžeta nodibinājumam bija paredzēta 1,77 miljonus eiro liela dotācija. Līdz šim brīdim tas saņēmis 400 000 eiro.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Inta Pteroniene norāda: "Īstermiņa kreditoru saistības 115 000 eiro, debitori – 62 500 eiro, nauda kontos 192 500 eiro, pamatlīdzekļi 9000 eiro. Pēc ieņēmumu izdevumu pārskata, nodibinājumam ir zaudējumi 235 000 apmērā."

Vai "Riga.lv" pieteiks maksātnespēju, vai meklēs kādu citu veidu, kā sakārtot saistības, jālemj valdei. "Riga.lv" valdes loceklis Andris Konošonoks, lai arī aicināts, uz pirmdienas sēdi neieradās, nepaskaidrojot iemeslus. Izskanēja versijas, ka viņam ir atvaļinājums.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne pauda: "Jāsagatavo likvidācijas sākuma bilance, norēķini ar darbiniekiem. Tad tikai varēsim spriest, vai pietiek naudas, vai nepieciešami papildus līdzekļi no pašvaldības budžeta."

Savukārt Rīgas mēra vietas izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja: "Šo sarunu varam turpināt kaut kur septembrī. Tad būs skaidrs. Teorētiski, varētu nodot ārpakalpojumā, portālu – kādai privātfirmai. Es nezinu šobrīd! Līdz tam laikam "Riga.lv" turpinās darboties."

Ledus sakustējies arī jautājumā par auditu veikšanu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās, lai noskaidrotu, kā konkrēti pilsētnieku nauda tērēta. Taču arī šeit priekšā vairāki šķēršļi. Piemēram, nav skaidrs, vai auditu varēs veikt "Rīgas siltumā".

"Būs pretrunā ar šī lēmuma 3.punktu, jo Rīgas pašvaldība nav 100% kapitāldaļu turētājs, un līdz ar to lēmumu par auditu "Rīgas siltumā" pašvaldība nevar pieņemt. Pašvaldība var rosināt dalībnieku sapulcē izskatīt, bet ne vairāk," skaidro Rimicāne.

Auditi varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro. Kur ņemt naudu – nav skaidrs, iespējams, nauda atradīsies Rīgas domes rezerves fondā.