Ārkārtas situācijas laikā palielinājusies maluzvejnieku aktivitāte un nelegālo makšķernieku skaits

Aprīlis un maijs ir zivju nārsta laiks, tāpēc ir spēkā vairāki makšķerēšanu un zveju ierobežojošie noteikumi. Šajā laikā jau tradicionāli ir lielākais pārkāpumu skaits, taču šopavasar tas krasi pieaudzis ārkārtas situācijas dēļ. Valsts vides dienesta inspektori to skaidro ar to, ka cilvēkiem esot vairāk laika, kā arī nepamatota pārliecība par to, ka kontroles pasākumi ir gājuši mazumā.

VVD mobilā grupa pārbaudes veic visā Latvijā, gan ar laivu, gan izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Kuras dažreiz pārkāpējiem var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu. Pēdējos gados inspektori aktīvi izmanto dronus. Tiem ir skaļruņi, kā arī termokameras, kas ļauj identificēt pārkāpējus tumsā.

"Lai paši sevi neatklātu, tad piebrauc tuvāk tai vietai, palaiž dronu un apskatās, ir tur kaut kas vai nav. Par dronu runājot, tad arī mazāk resursu aiziet, pieņemsim, aizbraukt otrā pusē upei. Apkārt tiltiem vai kas tur vēl. Vienkāršāk ir dronu palaist un apskatīties, kas tur ir," stāsta VVD mobilās grupas vadītājs Raivo Vīksne.

Aprīlī kopumā visā Latvijā vides dienests pārbaudījis vairāk nekā 3500 makšķernieku un zvejnieku, izņemot 230 nelikumīgu zvejas rīku un uzsākot 79 administratīvās pārkāpuma lietvedības. Savukārt maijā tikai Rīgā un Pierīgā pārbaudīti vairāk nekā 1000 makšķernieku un zvejnieku, izņemti 16 nelikumīgi zvejas rīki un noformēti 26 protokoli. Visbiežāk – par tīklu izmantošanu, kas līdz 15. jūnijam ir aizliegts, bet pēc tam atļauts tikai ar licenci.

"Vairāk jau ar tiem saucamiem ķīniešu tīkliem, kurus joprojām var lēti dabūt, kaut gan tos var iegādāties tikai pēc licencēm, tomēr mūsu prakse liecina, ka tik un tā tiek pie tīkliem," norāda VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš.

Pieredzējuši inspektori zina gan populārākās malu zvejas vietas, gan pārkāpēju uzvedības īpatnības.

"Ir tādi, kā mēs saucam, svētdienas maluzvejnieki, kas varbūt izbrauc kaut kur zaļumos, pie ūdens, un arī, protams, paņēmis "nejauši" to tīklu līdz. Ja viņu aiztur un uzliek sodu, tad otru reizi viņš pārkāpumu neizdarīs. Bet ir arī tādi pastāvīgie, kuri ir ļoti izveicīgi, kuri zina, ar kādām mašīnām mēs pārvietojamies, un zina mūsu dzīvesvietas. Ir bijis tā, ka manu mašīnu izseko, skatās, vai ir mājās vai nav," atklāj Strautiņš.

Par nelikumīgu zveju var tikt piespriests naudas sods līdz 700 eiro, un draud pat kriminālatbildība. Piemēram, pagājušā gada nogalē tika ierosināta krimināllieta par elektrozvejas aparāta izmantošanu, kas esot ļoti barbarisks zivju iegūšanas veids.

Vairāk par tematu – raidījuma "900 sekundes" sižetā