Kažoka: Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pārsteidz zemā krievvalodīgo vēlētāju aktivitāte

"Vienīgais lielais pārsteigums ir zemā vēlētāju aktivitāte starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem – partija "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un trīs mazās partijas, kuras mērķtiecīgi strādā ar šiem vēlētājiem, saņēma mazāk nekā pusi no tā atbalsta, kas bija 2017. gadā, kas nozīmē, ka šie vēlētāji neaizgāja nobalsot. Pārējais balsu sadalījums nepārsteidz, – viss ir tā, kā rādīja sabiedriskās domas aptaujas," dalījās pārdomās kažoka.

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds teica, ka daļa krievvalodīgo vēlētāju notikumu dēļ Rīgā pēdējos divos gados saistībā ar skandāliem un "Saskaņa" kontekstā bija dezorientēti. Arī partiju programmas nemotivēja doties vēlēt šos iedzīvotājus.

Kažoka teica, ka būs četru partiju koalīcija, lai gan varēja iztikt ar triju partiju koalīciju. Rīgas mērs būs Mārtiņš Staķis, un ir visi priekšnoteikumi, lai koalīcija nostrādātu līdz Rīgas domes sasaukuma beigām – balsu rezerve ir pietiekami pārliecinoši, lai cilvēku manevri neko sevišķi nemainītu.

Tikmēr Rozenvalds teica, ka "latviskajam spārnam" pamata eiforijai par vēlēšanu rezultātiem nav, jo, ņemot vērā lielo nebalsojušo vēlētāju skaitu, pamatīgs darbs veicams, lai nākamajās vēlēšanās pārsvaru atkal negūtu partijas, kas orientētas uz krievvalodīgajiem vēlētājiem.

Eksperti arī pauda, ka koalīcija varētu iztikt bez  Jaunās konservatīvās partijas (JKP).

Tomēr, Rozenvalda ieskatā, JKP būtu riskanti neņemt koalīcijā Rīgas domē, ņemot vērā viņu stāvokli valdībā. Viņš arī teica, ka jaunā Rīgas domes sasaukuma opozīcija ir sadrumstalota – tajā esošās partijas nav īpaši draudzīgas, jautājums, vai to līderi un partijas būs spējīgas efektīvi sadarboties.