Rīgas koalīcija: nav vēl zināms, cik rīdziniekiem izmaksās trešais vicemēra amats

Rīgas domes jaunās koalīcijas sarunas ilga nepilnu nedēļu, un pagājušajā piektdienā sarunu partneri paziņoja, ka izdevies vienoties par politisko laulību ar stabilu balsu vairākumu – 39 mandāti.

"Sarunas bija diezgan sarežģītas, bet kopumā visi ir noskaņojušies darbam. Par to ir liels prieks," saka Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (APP).

Formāli iecerēto Rīgas koalīciju veidos četri partneri, taču praktiski tajā būs vairāk politisko spēku – "Progresīvie", "Attīstībai/Par!", "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.

"Pēc paziņojuma par jaunās koalīcijas izveidi daudz jautājumu raisīja iecerētais domes vadības formāts. Sarunās figurēja divu vicemēra amatu saglabāšana, tika pieļauta pat iespēja varbūt vienu no šiem posteņiem likvidēt, bet beigu beigās Rīgā būs pat trīs vicemēri."

Galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, viņa vietnieki – par infrastruktūru un finansējuma piesaisti atbildīgais Vilnis Ķirsis (JV), Edvards Smiltēns (LRA), kura pārziņā būs sadarbība ar Pierīgu, un tiesiskuma jautājumus pārraugošā Linda Ozola (JKP), kuras pārstāvētie jaunie konservatīvie ar četriem deputāta mandātiem ir viena no divām mazākajām frakcijām.

"Trešais vicemērs bija mums pašiem pārsteigums. Mēs nezinām, kas notika divpusējās sarunās aiz slēgtām durvīm starp "Attīstībai/Par!"/"Progresīvajiem" un Jauno konservatīvo partiju. (TV3: Tas bija Staķa kunga piedāvājums vai jaunie konservatīvie uzstāja?) Es domāju, tas bija abpusēju sarunu rezultāts," saka Smiltēns.

Kad domes pēdējā sasaukumā pirms gada ilggadējie Rīgas saimnieki no "Saskaņas" papildināja vicemēru skaitu, vēsturiskā opozīcija bija ļoti kritiska.

"Šis atšķiras… Tas, kas ir iepriekšējos gados noticis, Rīgu veda uz grunti. Tagad mums ir jāceļ no grunts uz augšu, kas ir daudz grūtāk."

Staķis stāsta, ka trešais vicemērs nodrošinās labāku pārvaldību un politisko stabilitāti. Potenciālais galvaspilsētas vadītājs pauda, ka risinājumu piedāvājis pats – ar uzstādījumu, ka vicemēra krēsls tiek apvienots ar komitejas vadību: "(TV3: Vicemēram ir arī birojs, alga. Cik rīdziniekiem izmaksās šis solis?) Mēs neesam runājuši vēl par to, cik lieli būs biroji un kādi būs tiem budžeti. Es tikai gribētu atgādināt, ka šāda sistēma Rīgā jau ir bijusi."

Tālāk jau topošie partneri Rīgas domē pievērsīsies darāmajiem darbiem galvaspilsētā. Šīs sarunas netiek prognozētas vieglas, ņemot vērā atsevišķas pretrunas un to, ka ieņēmumi galvaspilsētai nākamgad sagaidāmi mazāki.

"Ir ļoti daudz solījumu sadoti. Mēs, rakstot šo rīcības plānu, redzam, ka ideju ir daudz un nepieciešamo darbu arī. Problēma sākas ar budžetu," pauž Smiltēns.

"Nevar noteikti nepieminēt, ka varbūt visskaļākais priekšvēlēšanu jautājums bija par azartspēlēm. Redzēsim," saka Ozola.

"Es tādas lielas problēmas nesaskatu. Atsevišķos jautājumos gan, piemēram, pāreja uz latviešu valodu bērnudārzos," norāda Ķirsis.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā