Kinooperatora Valda Celmiņa trīs bērni kopā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu sarūpē tētim sirsnīgu pārsteigumu
Kinooperators Valdis Celmiņš ir viens no savas jomas labākajiem ne tikai Latvijā, bet nominēts arī prestižai pasaules profesionālo kinooperatoru balvai. Viņa kontā desmitiem filmu, tostarp "Nameja gredzens" un "Dvēseļu putenis", starp citu, operatora gaitu sākumposmā bijis arī "Bez Tabu" komandā. Bet Jūlijai, Pēterim un Rūdolfam viņš ir vienkārši tētis. Tētis, kuram bērni šodien sarūpēs pārsteiguma dāvanu Tēva dienā. Un viņiem palīgā nāks viena no košākajām Latvijas māksliniecēm – Kristīne Luīze Avotiņa.
Bērni pie mākslinieces nākuši ar domu radīt gleznu, lai to dāvinātu tētim Tēva dienā. Māksliniece gleznu gan nesola, bet ir sarūpējusi papīru, zīmuļus un flomāsterus. Mākslinieces ieteikums ir domāt par kompozīciju, par to, kā sadalīt zīmējumam atvēlēto laukumu, protams, negaidot iedvesmu vai mūzas atnākšanu, savam zīmējumam par pamatu aicinot izmantot pirmo, kas bērniem ienāk prātā, iedomājoties par savu tēti.
Vecākajam dēlam ir plāns, ka, sadalot lapu trīs daļās, katrs no bērniem radīs savu zīmējumu, piebilstot, ka ar tēti saistās daudz notikumu, bet māksliniece mudina ļauties pirmajam impulsam, kas ir ļoti svarīgi. Celmiņu ģimenes jaunākajam dēlam Rūdolfam, vai kā ģimenē viņu mīļi sauc par Rūdiņu, gan viss ir skaidrs. Viņš zina, ko zīmēs.
Nu, man ir divas idejas – vai nu "bļitka", vai zivs.
Izrādās, ka Rūdolfa kaislība ir makšķerēšana, un, kā stāsta Valdis, tad tā ir viņa iespēja pavadīt laiku kopā ar savu tēti. Trīs paaudžu kopīgā makšķerēšana ir kļuvusi par tradīciju. Un Rūdim vienā no pirmajām makšķerēšanas reizēm kopā ar tēti un vectēvu pieķērusies divus kilogramus smaga zivs. Savukārt Pēteris atklāj, ka viņiem ar tēti ir kopīgas diskusijas, kopīgi mēdz doties pirmsfilmēšanu izpētēs, kurās tētis no vecākā dēla sagaida viedokli un pamatojumu. Kamēr Valdis atzīst, ka vecākais dēls ir gudrinieks, no kura viņš uzzina teju visus jaunumus un pusaudža skatījumu uz pasaules norisēm. Jūlija esot ģimenes duracell. Bērnu zīmējumi top itin raiti, jo, drusku padomājot, Jūlija atklāj, ka zīmēs jūras akmeni pie Pāvilostas, tā ir vieta, kas viņai asociējas ar tēti, kamēr Pēteris izlemj zīmēt to, kā abi ar tēti ik ziemu veido distanču slēpošanas trasi.
Bērni lepojas ar savu tēti, un, protams, ka tētis ir lepns par saviem bērniem. Turklāt zīmējums sanāk tik sirsnīgs un skaists, ka māksliniece iesaka to ierāmēt un droši likt pie sienas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
