Administratīvās apgabaltiesas lēmums par apstrīdētajiem vēlēšanu rezultātiem būs nākamnedēļ

Rīgas domes vēlēšanas aizvadītas, un jaunievēlētie deputāti it kā jau zināmi. Jaunās koalīcijas sarunas šonedēļ rit pilnā sparā, taču tam visam ir potenciālais šķērslis. Vēlēšanu rezultāti ir apstrīdēti. Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien, 10. septembrī, sāka vērtēt, cik nozīmīgas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija tās kļūdas un neizdarības, kuru rezultātā par nederīgām kļuva vairāki simti nodoto balsu.

Līdz šodienas rītam Administratīvā apgabaltiesa bija pieņēmusi divus pieteikumus  – Latvijas Krievu savienības sūdzību skatīs 11. septembrī rakstveidā, bet ceturtdien tiesas darbakārtībā nonāca "Jaunās saskaņas" prasība.

Tiesā atklājās, ka problēmas ar nekorekti noformētām vēlēšanu aploksnēm bijušas ne tikai Rīgas pilsētas 97. un 144. iecirknī, bet arī vēl vienā, kur 34 biļeteni vēlētājiem izsniegti ar iepriekšējās balsošanas zīmogiem. Tādējādi nederīgo aplokšņu skaits trijos iecirkņos kopumā ir 661.

"Jaunā saskaņa" prasīja izsludināt Rīgā jaunas ārkārtas vēlēšanos vai rīkot pārbalsošanu konkrētajos iecirkņos.

"Šeit mēs spriežam par to, vai šie iecirkņi un rezultāti ietekmē šo trīs iecirkņu rezultātus. Protams, ka ietekmē. Vai ietekmē visu kopumu? Tas jāvērtē tiesai, bet, uzskatu, ka arī ietekmē," pārliecināts "Jaunās saskaņas" pārstāvis Jānis Kuzins.

Tiesas sēdē uzklausīja arī Rīgas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu vadītājas, kuras pauda, ka neapzīmogotās aploksnes skaidrojamas ar cilvēcīgu kļūdu – tai skaitā nogurumu un stresu, strādājot ilgas stundas Covid-19 apstākļos.

"Zvanīju Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Kokinam un teicu, ka mums ir šausmīgas nepatikšanas. Tajā brīdī es izsniedzu vēl 50 apzīmogotos un pārskaitījām, cik tur teorētiski var būt. Pēc atvēršanas secinājām, ka tur 208 neapzīmogotas aploksnes," atzina Rīgas pilsētas 97.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Ilze Seņkova.

"Īstenībā to mēs tikai vēlēšanu naktī sapratām, uzzinājām. Darbs bija ļoti saspringts," piebilda Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Vaira Andra Brensēne.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji norādīja, ka nav strīda par to, vai kļūdas pieļautas – tik tiešām ir bijuši cilvēki, kuru vēlme atdot vēlēšanās savu balsi gājusi secen, taču rezultātu atcelšanu būtu pārmērīga.

"Vienkārši tas, ka ir šie pārkāpumi… Tas ir nepatīkami, tas ir sāpīgi, un tas ir jāizmeklē. Par tiem ir ierosināti kriminālprocesi, bet tas pats par sevi vēl nav kvalificējoši pietiekams kritērijs, lai šeit atzītu, ka vēlēšanas nebūtu leģitīmas," sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Lauris Liepa.

Tiesa šodien pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības. Lēmums būs zināms jaunnedēļ. Tas nebūs pārsūdzams.