Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars trešajā ceturksnī Latvijā veidoja 64,3%

Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 29,7%, kas ir par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,7 tūkstoši jauniešu.

Šogad trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir tik pat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 1,5 stundām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Apkopotie dati arī liecina, ka 2020.gada trešajā ceturksnī 8,9% jeb 70,5 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti, kas ir uz pusi mazāk nekā otrajā ceturksnī, kad attālināti strādāja 18,3% jeb 140,6 tūkstoši. No attālināti strādājošajiem 55,7% bija sievietes un 44,3% vīrieši.

Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 35-44 gadi (33,2%), nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26,8%) strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (38,1%) bija vecuma grupā 15-34 gadi, bet sieviešu (31,4%) – vecuma grupā 35-44 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (12,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,3%) – vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica gandrīz puse (49,2%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 15% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku. Viszemākais (3,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.

Attālināti strādāja nedaudz vairāk kā piektdaļa (21,4%) vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (20,7%) speciālistu un 12,9% vadītāju.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 20,7% darba ņēmēju, kas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 85,5 tūkstoši jeb 10,8% darba ņēmēju 2020.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 12,4% darba ņēmēju.

Pēc CSP datiem, reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars bija Latgalē, kur katrs piektais jeb 20,5% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Savukārt 34,6% (2019.gada trešajā ceturksnī – 34,3%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 32,4% (31,8%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 7% darba ņēmēju pretstatā 5,9% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,8% (pirms gada – 2,4%) darba ņēmēju, savukārt 2,5% (2,6%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.