Skolotāja: Visu mācību vielu neizņemsim, par to nesapņojiet!

Ziemassvētku brīvlaiku skolotāji gaidījuši kā nevienu citu gadu. Trīs kvadrātmetri, attālinātās mācības un neziņa, ko nesīs nākamais gads.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolas latviešu valodas skolotāja Rūta Ločmele

"No rīta divas stundas ceturtajā klasē aktu zālē. 32 bērni, es runāju ar viņiem. Pēc tam noskrienu lejā, vadu "Zoom" attālināti. Tad atkal skrienu uz aktu zāli. Maskas tiek nomainītas vairākas dienas laikā. Un, ja bērni mani sadzird, kā būs, kad bērniem būs maskas, no aktu zāles beigām, būs pagrūti sadzirdēt."

Rūta ir latviešu valodas skolotāja ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. 5. un 6. klašu skolēnus viņa māca attālināti, bet 4. klases – vēl klātienē. Tāda – saraustīta – bijusi gada nogale, un arī nākamais mācību gads neko mierīgāku nesola.

"Lai ievērotu trīs kvadrātmetrus, mēs klases dalām uz pusēm. Man aktu zāle, otra ir uz pusēm, kur viens ir priekšmeta skolotājs, otrs vada pulciņu. Tā nav kvalitatīva izglītība, cenšamies, cik varam," stāsta Rūta, piebilstot, ka visu mācību vielu izņemt nav par ko pat sapņot. Jāatsijā pats minimums.

Kāds mācību stundām "Zoom" pievienojas ar aizkavēšanos, cits atceras, ka grāmata palikusi otrajā stāvā, un, kameru neizslēdzot, visu klasi izved ekskursijā pa māju. Cits nepieslēdzas vispār, jo datoru aizņēmusi māsa vai brālis. Jādomā arī, ka māsas un brāļi ir "Zoom" stundās. "Ir grūtāk… Mājas darbus sūta "Word" formātā, kladē, "Whatsapp", ierunājot, video… laiks to visu izlabot. Es it kā rakstu "ļoti priecātos datorrakstā", bet nevaru to pieprasīt. Nav arī gatavi tam! Tāpat nepievienojas dokuments. Es redzu čības, nevis darbiņu," stāsta skolotāja.

Skolotājai jānomaina faila formāts, uz ekrāna tas jāizlabo, e-klasē jāuzraksta atsauksme un jāaizsūta katram bērnam atpakaļ. Rūtai attālināti ir tikai divas klases – 5. un 6. klase, taču tāpat tie ir vairāk nekā 60 bērnu. Katram jāatbild rakstveidā. Fotografētie darbi, ko Rūta TV3 Ziņām parāda, ir miglaini, kadrējumi – gandrīz vai komiski. Bet bērni ir centušies!

"Redziet – te roka, kājiņa, čība, kaķis. Bet darbs jāpieņem, jo darbu viņš ir veicis. Vecāki domā – kas tad jums! Attālināti labot, bet ir diezgan grūti salasīt. Katrā ziņā Ziemassvētkos dāvināšu sev jaunas brilles," atzīst skolotāja. Labošana ir īpaši piņķerīgs darbs – ierasti sarkanās pildspalvas vietā katra strīpiņa vai punktiņš jāievelk ar datorpeli.

Interesanti, ka daži, kam mācībās iet grūtāk, pašlaik iesūta tos labākos darbus. Daļai tiešām traucējuši 30 pārējie skolēni, bet nav noslēpums – pagājušo gadu arī daļa vecāku beidza ar labām atzīmēm. Tā esot vecāku atbildība – cik palīdzēt un cik izdarīt bērna vietā, uzskata skolotāja.

Bet ir viela, ko datorā iemācīties vienkārši nevar. Mazajiem Rūta pasniedz arī krievu valodu. "Ja viņi mācās jaunu skaņu, kādas latviešu valodā nav. Viņš mani nesadzird, nesaprot. Varam iemācīt svešvalodā uzrakstīt, bet izrunāt – tā ir problēma," stāsta skolotāja, piebilstot, ka arī viņas kolēģi, kas māca matemātiku, ir līdzīgās domās – iemācīt cirkuli noturēt rokās attālināti nevar.

Nākamo mācību gadu Rūta gaida ar bažām. Cer, ka vismaz līdz 4. klasei varēs mācīt klātienē. Tie bērni ir par mazu, lai patstāvīgi plānotu savu dienu, jau 5. klases skolēniem tas ir grūts uzdevums.

Arī vecākiem nav viegli. Arī skolotāji saņem pārmetumus, lai gan saprot, ka tas jau nav domāts ļauni, jāmēģina nomierināt. Atbildēt uz vecāku vēstulēm prasa laiku un nervus. Spēkus skolotāja uzkrāj mežā un dabas takās.

"Pavasarī bija grūtāk. Nemācējām sadalīt laiku. Dīvānā bija iesēdēts robs ar datoru klēpī. Sestdien, svētdien es pie dabas. Mani priecē svešo cilvēku sveicieni, pasakot "Labdien!", tas nekas, ka neredzam sejas, bet ir smaidošas acis, un cilvēki ir saprotoši. Tas priecē," stāsta skolotāja.

Ziemassvētki skolotājai drīzāk paies, domās jau gatavojoties nākamajam mācību gadam. Meitas un mazbērni dzīvo Anglijā un Kiprā. Ciemošanās šogad izpaliek.