Ārstu biedrības prezidente: Priekšlikums noteiktu laiku dienā atvēlēt ārpus prioritārajā grupā esošo vakcinācijai ir ļoti labs

Komentējot aprīlī gaidāmo masveida vakcinācijas pret Covid-19 sākumu un rosinājumu, piemēram, vairākas stundas dienā atvēlēt nevis prioritārajām grupām, bet cilvēkiem, kuri vēlas nākt un vakcinēties, viņa teica, ka tas ir ļoti labs ierosinājums, ja cilvēks vēlas vakcinēties.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece

"Mums jau galvenais ir panākt, lai ir pietiekams vakcinēto pacientu daudzums. Ja, teiksim, divu nedēļu laikā hronisko pacientu rinda, kas gaida vakcināciju, mazinās un ir iespēja vakcinēt pārējos, ir jāvakcinē tie, kas vēlas. Ja cilvēks vēlas vakcinēties, tas nozīmē, ka viņam ir bail. Tas nozīmē, ka viņš nepiedalās dzīvē, no daudz kā atsakās, viņš varbūt neapmeklē vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri varbūt ir jau vakcinēti, bet viņš tomēr baidās. Es domāju, ka vissliktākais cilvēku veselībai ir baidīties."

Komentējot hronisko pacientu vakcinācijas procesa norisi, viņa teica, ka vakcīnas tiek piegādātas, taču lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kā ģimenes ārstu prakse to organizē. Vairāk nekā puse ģimenes ārstu, cik Aizsilniecei zināms, ir pieteikušies vakcinācijas procesam un vakcinē diezgan apzinīgi un uzcītīgi. "Es uzskatu, ka cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties, ir jādod šī iespēja un jāatbalsta vakcinācija, bet es domāju, ka nevajag nodarboties arī ar tādu vakcinācijas propagandu un biedēšanu. Cilvēkiem ir jāskaidro, jādod zināšanas, viņiem ir jāpieņem tāds apzināts lēmums, nevis iebaidīšanas rezultātā panākts lēmums," viņa saka.

Viņa teica, ka ir drošāk, ka tiem hronisko slimību pacientiem, kuru ģimenes ārsti paši neveic vakcināciju, saņemt nosūtījumu no sava ģimenes ārsta, jo dažu hronisko slimību gadījumā pēc vakcinācijas ir jābūt uzmanīgākiem – ir vairāk un rūpīgāk pacients jāvēro, kā arī ģimenes ārstam ir jābūt lietas kursā, ka pacients ir vakcinējies.

Komentējot diskusijas par "AstraZenca" vakcīnas drošumu, viņa teica, ka pilnīgi visiem medikamentiem ir iespējamas blakusparādības. "Pat pēc raudenes tējas iedzeršanas dažiem pacientiem var griezties galva", tāpēc ir jāsaprot, ka ir labumi un ir blakusparādības, bet, ja ieguvumi ir lielāki nekā blakusparādības, jāturpina ārstēšanas metode, taču vērojot pacientus. Viņa arī aicināja visus pacientus, kuriem ir blakusparādības pēc kādu medikamentu lietošanas, par tām ziņot Zāļu valsts aģentūrā.

Komentējot pēdējās dienās vairākkārt izskanējušo informāciju, ka bērni ar Covid-19 slimo smagāk, nekā domāts sākumā, un arī komplikācijas pēc izslimošanas ir spēcīgākas, viņa norādīja, ka viņas praksē bērni ar Covid-19 slimo salīdzinoši ļoti maz, par ko jāpateicas viņu vecāku rūpēm un imunitātei. Taču dažkārt pēc Covid-19 pārslimošanas pusgada laikā mēdz attīstīties komplikācijas – Covid-19 nojauc imunitāti. Tamdēļ pēc izslimošanas ar Covid-19 ir jānovēro veselības stāvoklis, izmaiņas laikus var "noķert" un palīdzēt.

Viņa teica, ka ģimenes ārstu Latvijā ikdiena patlaban ir ļoti noslogota, piemēram, dienās, kad tiek organizēta vakcinēšana, katram potējamajam paredzot 20 minūtes, lai nogaidītu iespējamās blakusparādības, nepieciešama ļoti liela plānošana. Tāpat šajā laikā nevar pieņemt citus pacientus, kuri vēlas nākt vizītē nesaistīti ar Covid-19. "Gribu pateikties visiem ģimenes ārstiem, kuri ir pieteikušies vakcinēšanai un kuri to var izdarīt, strādājot kopā ar vienu māsu, jo lauku reģionos tas ir jādara, un tā ir ļoti liela slodze ģimenes ārstiem," uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Aizsilniece teica, ja sākotnēji daudzi cilvēki, kuriem bija ar Covid-19 nesaistītas problēmas, nogaidīja un pandēmijas baiļu dēļ nenāca pie ģimenes ārsta, tad pēdējā mēneša laikā nogaidīšanas politika ir mainījusies. Cilvēki ļoti vēlas konsultēties un veikt izmeklējumus, ko jūt visas veselības iestādes.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece

"Cilvēki ir cietušies gadu. Ir divas problēmas, kas parādās visvairāk – hronisko pacientu stāvokļa pasliktināšanās, tāpēc ka viņi laikus nav konsultējušies vai dažkārt ielaistas slimības, jo nav laikus bijusi iespēja konsultēties pie ģimenes ārsta. Biežāk tas ir tāpēc, ka pacienti nav gribējuši iet pie ārsta, jo baidījušies no vīrusa. Tāpat mēdz būt citas akūtas veselības problēmas, kas cilvēkiem ir jārisina."

Lasi vēl:

• Otrdien potēto cilvēku skaits bijis viens no lielākajiem vakcinācijas procesa gaitā Latvijā – 5057
• Latvija saņēmusi papildu 2340 "Pfizer" ražoto vakcīnu devas
• Aptauja: puse iedzīvotāju neuzskata, ka Vakcinācijas projekta biroja reorganizācija uzlabos vakcinēšanas gaitu
• Rosina ļaut pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem ceļot bez ierobežojumiem
• Pavļuts: Šonedēļ vakcīnu netrūkst
• Pret Covid-19 sāks vakcinēt iedzīvotājus ar hroniskām slimībām
• Vāc parakstus par ierobežojumu atcelšanu Covid-19 pārslimojušajiem un vakcinētajiem