Uz saturu

"Sliktāk vairāk nav kur!" – sporta nozarē apgrozījums krities par 90%, un tā vairs nespēj izturēt "lokdaunu"

Sporta nozare vairs nevar izturēt ilgāku "lokdaunu" – nozares apgrozījums 2021. gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pus miljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma "luksoforā", informē Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā.

2021. gada 25. martā 11:22

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota gandrīz visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs

"Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā."

Jau pērn visa gada griezumā asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 554 500 eiro, tad šobrīd zaudējumu apmērs ir pieaudzis līdz nepilnam pus miljonam eiro mēnesī. Janvārī asociācijas biedru zaudējumi sasniedza 412 500 eiro, bet valsts atbalsts ir bijis trīs reizes mazāks par zaudējumiem – tikai 140 400 eiro, turklāt no tiem 100 000 eiro veido grants vienam uzņēmumam. Šā gada janvārī sporta klubu ienākumi veidoja 14 600 eiro, tikmēr uzturēšanas izmaksas – 427 200 eiro.

Asociācija ir izpētījusi citu valstu pieredzi un secinājusi, ka citviet Eiropā atbalsta apjoms ir daudzreiz plašāks. "Diemžēl Latvijā tas uzņēmumiem aprobežojas ar grantu apgrozāmiem līdzekļiem 60% apmērā no veiktajām sociālajām iemaksām un nodokļu maksas atlikšanu uz trīs gadiem (atlikšanu un nevis dzēšanu)," norāda Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā.

Asociācija aicina atļaut darboties sporta klubiem un centriem ar līdzīgiem nosacījumiem, kādi tie bija rudenī līdz valdības ieviestajam darbības aizliegumam. Turklāt Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā ir izstrādājusi pašregulācijas protokolus, kas paredz dažādu ierobežojumu ieviešanu atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Piemēram, nodrošināt individuālu treniņu procesu bez tieša kontakta ar citiem, kā arī grupu nodarbību apmeklētāju skaita samazināšana, aprēķinot noteiktu kvadrātmetru skaitu uz vienu personu.

"Šis asociācijas piedāvātais risinājums nav peļņas gūšanas jautājums, bet pagaidu risinājums, lai uzturētu nozari pie dzīvības un sniegtu neatsveramu atbalstu sabiedrībai fiziskā un psiholoģiskā ziņā," uzsver Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā. Tajā arī norāda, ka potenciālais risks sporta un fitnesa iestādēs inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems, salīdzinot ar fizisko aktivitāšu trūkumu negatīvo ietekmi uz veselību un sagaidāmajām sekām tuvējā nākotnē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Asociācija norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu. Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā – vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku –- sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits veido vairāk nekā 125 tūkstošus jeb ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā "Lemon Gym", "MyFitness", "People Fitness", "DCH Studija", "Squad Hour", "FitSpot Gym", "F1 Sporta klubs", "Panatta", "Only Private Gym", "Global Fitness", "SPORTA CENTRS JUGLA", "Siguldas Sporta centrs", "Banana Fitness", "Gym!", "Mūsu Fitness", "Gfitness", "Solution Gym", "Pilates Room", "Crossfit Rīdzene".

Lasi vēl:

  • Virzās uz atbalstu kārtības noteikšanai bērnu sporta atjaunošanai pie atbilstošas epidemioloģiskās situācijas
  • Sporta federācijas aicina valdību "drošā veidā" atjaunot sporta nodarbības iekštelpās un sacensības ārtelpās
  • Fitnesa asociācija: "Luksofora princips" nozīmē lēnu nāvi sporta nozarei
  • Izklaides vietas un sporta grupu nodarbības iekštelpās varēs atsākt darbu vidējā Covid-19 riska situācijā

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm